Re: Atskaites par copi 2 / Отчёты о рыбалке 2
Sakarā ar svētku brīvdieniņu ar biedru nolēmām aizbraukt tā nopietnāk un smukāk pamakšķerēt. Aizbraucām arī.
Šķiet, tik mežonīgi skaistā un tīrā ( laikam jau lielajā talkā satīrīts, vieta pārāk zināma, lai nebūtu pie*irsta ) vietā copēju pirmo reizi mūžā. Vietas skaistumu pastiprināja fantastiskie laika apstākļi, daudzie kilometri prom no Rīgas un visu dzīvo radību radītā kņada. Sākot ar pārnadžiem un beidzot ar abiniekiem. Neviens nekautrējās darīt zināmu savu klātbūtni Nu un protams paldies biedra draudzenei par apgādi ar kafiju un siltu ēdamo
Venta. Kaut kur aiz Skrundas, ap Raņķiem. Rajonā, kur pat Grabovskis neko nevelkot
Man pirmā pieredze Ventā. Biedram gan bija ko atcerēties.
Iesākām otrdienas vakarā knapi pirms tumsas. Pabeidzām nākamajā dienā nesagaidījuši pusdienas.
Tādas mērķa zivs īsti nebija. Tāpat jau bija skaidrs, vimba var trāpīties, breksis. Vakarā biedram viens plaukstas izmēra plicītis un arī man viens. Tad tumsa un klusums.
Es, kā jau ierasts, negāju gulēt un fanātiski cerēju, ka spīgulītis sāks tirināties. Precīzi bez 10 trijos naktī skaista cope un pieres luktura gaismā iznira smuks breksēns. Dikti zem kilograma bet smuks. Un viss. Pārējās kādas sešas zives, kuras nonāca uzkrājamā tīkliņā gaidīja rītu.
Nezināju, ka cīruļi jau pirms četriem naktī sāk dragāt. Kāda nu tur gulēšana.
No rīta pa gaismu biedrs raudiņas pāris izvilka. Tad vienu mēra vimbu, tad breksēns. Man viens kaut kas iegāja pērno meldru zacepā. Tad vēl viens breksēns un viss. Es uzticīgi baroju punktu ļoti tuvā distancē, biedrs tā patālāk. Kaut kā tā. Uz ko copējām nav tik būtiski, jo neko daudz jau nesaķērām. Tie paši Traper maisījumi vien bija. Sliekas, baltie, motilis un tie tur kroplīši - pinki šķiet saucās.
Galvenais, ka smuki bija un kāds zivs arī. Starpcitu - visas peld tālāk. Tikai asarītis nosprāga, tur es vainīgs.