Закрытие сезона вимбы 2016

Lielupe no 4.00 līdz 12.00. Fīderis, pie Kalnciema zīmes. Visas kaut cik pieejamās vietas bija aizņemtas.
Nekā izcila, bet daudz, no 0gr līdz 300gr. 11.00 nogrieza kā ar nazi.

Paņēmu maija galu brīvu ar mērķi saārstēt dvēseli dzīvojot ārpus civilizācijas, dziļos laukos. Bet tur uzpludināts dīķis. Dīķis liels. Kādreizēja dziļa grava, kur reiz iegūta kūdra. Tad viss uzpludināts, lai apturētu regulāro kūdras degšanu. Līdakas un itkā līņus veči velkot. Izbraucu ar laiviņu, uz spiņa zīmuļa garumā līdaķeli noķēru un vecu murdu. Murdā sapuvis līnis. Un divi mānekļu, viens no tiem manējais
No laivas skats diezgan bēdīgs priekš fīderēšanas pavērās. Viss aizaudzis. Bet nu jāmēģina. Pludu negribēju. Tur daudzi ar pludu sēdēja, bet neko nevilka.
Uzgāju neiesēdētu vietu krūmiem aizaugušā vietā, smuki visu kas traucē apzāģēju, iekārtojos.
Aiz krasta lēpēm bija kur iemest. Metrus pāris tālāk baigās zāles. Konstatēju, ka vismaz bez zivs visu uzparikti bez zacepiem var izvilkt. Ok, copēju.
Pirmās divas dienas, vakara copes vainagojās tik ar priekš vietējiem neredzēti lielām raudiņām Slieka un mušenieki. Līņu traper paika.
Pēc lauku darbiem piecelties pirms saules tā bija, kā bija. Bet saņēmos.
Pavēss. Kārtīga migla. Pesimisms Pēdējās pirktās sliekas un divas kārbiņas ar mušeniekiem.
Sīkas raudiņas. Tirina un spirina. Bams normāla cope un ir traktors galā. Bremze pa gaisu, kāts ripā, kreisā kāja spainī ar paiku, labajā pēdā caur gumijas čību iedurās paša zāģētā krūma paliekas un iztaisnots āķis. Uhhhh, kā lamājos
Ap 08:00 vēl viena cope un brīnums krastā. Ar 60 gramīgo fīderi aptaisīsies varēja ceļot augšā. 1,08 kg
Priecīgs

Kaut kā šķita, ka līņu copes atskaite nav īsti priekš feeder.lv Tomēr uzrakstīšu atskaiti. Kā nekā process ar fīderi notikās. Uzpludinātā, lielā dīķī.
Pēc karūsas pievarēšanas man, protams, āķis lūpā. Pluss vēl pārliecību par veiksmi viesa novērojums, ka copes vietā vietējie neko īsti nevelk. Bet pie manis zivs atnāca
Salasījies visos iespējamos forumos gudrības par līņiem, uzklausījis pāris padomus 3. jūnija vakarā, pēc darba devos ceļā. Karsti bija pēc velna! Spainī ledus maisi, starp tiem tārpi un gaļas klucis ko uzcept, ja zivi nenoķeršu
Nieka 200 km un esmu klāt Ap 22:00 ar barības bumbām nobombardēju paša ierīkoto un labiekārtoto copes vietu. Līdz tam tur neviens nebija copējis. Bombardēju šoreiz ar Dragon paiku. Citas man nebija. Zaļganu un brūnganu jaucu kopā. Līņiem un karūsām domātu. Nu tik salkana smaka, ka man rāva uz augšu. Klāt kārbiņu ar sliekām piegriezu un bik baltos piebēru. Spotā nu tā, kādu kilogramu iegāzu. Kā būs, tā būs.
Šķiet 04:00 piecēlos sestdienas rītā. Laiks tāds dīvains. Pa daļai apmācies. Ap 07:00 smalks lietutiņš nolīst. Silts. Nu tāds kā līņu laiks, spriežu. Bet vēl nevienas copes. Uzmanīgu dara fakts, ka raudiņu nav. Nevienas. Barības bumbas vairs nemetu.  Tikai tik daudz, cik 20 gramu barotavā lien. Protams, tā pati paika ar ko iebarots + baltie. Uz Nr 8 āķa divas slieciņas un baltie.
Sāk burbuļot spots. Tā pamatīgi! Viss iebarotais laukums. Kādi 3 kvadrātmetri. Pamazām kaut kas sāk tirināt mīkstāko 60 gramu fīdera spicīti. Piecirst nesanāk. Un tā līdz kādiem 08:00 kad bams, pēc nervus bendējošas pacietības un spices tirināšanās vērošanas galā ir kaut kas! Ar lielu zāļu kumšķi caur lēpēm krastā izvelku kaut ko lēnīgu un tumšu. Ar rokām ceļu zivi ar visu kumšķi no krasta zaļumiem ārā. Zivs silta, kā no zupas. Jessss! Ir! Līnis!!!! Kā Brīvības ielas Ēsma bārdainais teiktu - laimīgs, kā autobuss
Copes kļūst arvien biežākas. Reizēm uzreiz pēc iemetiena. Tik tā pieciršanas vaina. Ir jāgaida līdz konkrētai copei. Notrūkst viena 0,16 pavada, tad uzsēžās kaut kas smags un otra notrūkst. Oi smagi brīži. Smagi. Un mudž no līņiem. Viss vārās. Viens ielien zālēs un aiziet, cits pēc piecirtiena nelaižot bremzi vaļā. Kādiem 4 pa muti iedevu. Tas viss sāka izskatīties pēc kara
Ko darīt?
Uzsēju 0,23 pavadu, piegriezu bremzi līdz robežai un turpināju. Jū, tas palīdzēja. Varēja arī ļaut ieiet zālēs un tad lēnītēm stiept uz krastu. Interesanti, kad uz barotavas sakrājās zāles, un līņiem purns bija ar tām nosegts, šie kļuva dikti mierīgi. Nevarēja pat brīžiem saprast, ir tur vēl zivs, vai nav.
Sajūsmā pat neaptvēru līņu izmēru. Tik stiepu un laidu uzkrājamā tīkliņā. Nu pilnas bikses ar priekiem
Pēc 10:00 viss pieklusa. Paika beidzās un spēki arī. Kopā izvilku 4 līņus. Rrrresni!
1,83 kg 1,54 kg 1,07 kg 0,5 kg No mazākā līdz lielākajām pēc kārtas.
Vakariņas bija karaliskas, kā bērnībā, kad vectēvs atgriezās no rūtainās zvejas, tik šoreiz es un ar makšķeri.
Saldajā krējumā ar ķiplociņu sutināts līnis - jooooooohaidī!!!!








Tā lūk gāja. Pagājušo gad nolēmu līni mānīt un plānus realizēju. Ir forši. Mūža cope uz doto brīdi.

Nē asakas visiem!