Kartfels wrote:Pašlaik ar kruķiem bakstu uz durvju pusi loriņus. Briest pirmā nakts cope ar salauztu kāju
Ja līdz ūdenim tikšu, ta jau kaut ko uzrakstīšu
Laidīsim uz Buļļupi, lai nav tālu un nav liels aplauziens, ja tukšā.
Labvakar makšķernieki!
Līdz ūdenim tikām. Protams, ne bez piedzīvojumiem
Klasiski gandrīz aizbraucām bez ēsmas. Labi, ka šis moments ātri atklājās. Problēmu novērsām operatīvi.
Biedram braucot kaut kas atlūza izpūtējam, visu ceļu biju stresā, jo šķita, ka kuru katru brīdi man tas kaut kas iedursies ānusā.
Mašīnīte rūca zvērīgi!!! Kā rallijā. Visas meičas atskatījās, bet prieki mazi, jo arī visi veči blenza
Paši norēcāmies līki.
Tikām Buļupes vietā netālu no ietekas/iztekas Lielupē. Ļoti skaistā vietā. Tieši pretī tēlnieka Paula Jaunzema mājām. Ekskluzīvi.
Pirms mums bija viens onka, kurš tieši taisījās prom. Vienu asarīti pa visu dienu esot bijis izsēdējis. Papļāpājām, pasmējāmies. Biedrs mans ar nupat kā no operācijgalda, vārdu sakot onkam iestāstījām, ka abi divi izmukām no slimnīcas, lai uz copi tiktu :D:D Un šķiet viņš noticēja. Prom esot novēlēja mums veiksmi. Es tā šķībi nolūrēju. Parasti jau copmens copmenim ko citu saka
Bet nu labi. Kamēr sametām upē rīkus jau bija gana satumsis, lai vairs negribētos ar mezgliem un āķīšiem krāmēties.
Komforts mums bija priekš manis nepieredzēts. Galds un pat saliekamā gulta ( saliekamā gulta tagad ir manā višlistē )
Ar tumsiņu uz galda uzradās divi trauciņi. Viens tāds glaunāks 0,7 otrs bik prastāks 0,5 tilpumā.
Ā tas vēl nekas, sajūtot šmigas asemību saradās melnais miljons ar haļavčikiem - gigantiskiem odiem. Jā, jā. Mums katram bija pretodu līdzeklis, vienam pūšamais, otram ar bumbiņu, kā dezītis padusēm. Man šķita, ka nepalīpdz. Lietojām abus kokčikā, miksā. Smērēju ne tikai plikās vietas, bet arī drēbes. Pluss pīpējām nonstopā ( šito mēs nākamajā dienā smagi nožēlojām ) Bļin sakoda pat saģipsēto kāju Šodien nēsāju galdnieku collštoku līdzi, lai varu pakasīt
Karoč pa nakti nekas nenotika, tas ja par copi. Vai arī neko neatceros.
Biedrs atgūlās uz saliekamās koikas pačučēt, es nē. Nezinu kāda iksa pēc, bet pa naktīm copē nekad neguļu. Vai nu bail, vai nu baigi ceru
Uzaustot gaismai kolēģis guļ. Es no sava krēsla redzu, ka šim baigi sūrais copējiens uz fīdera.
Nu kliedzu cik jaudas, Janka, Jānnnnnkāāā, Te copēēēē. Pats tak es nevaru fiksi piecelties un aizskriet. Janka drīz mostās, bet nu cik atceros/neatceros pilnīgā pofigā lēnām, ļoti lēnām līdz fīderim aizgāja. Vroģi cirta, bet vai bija galā pirmais, vai nē - nu neatceros.
Pēc šī incidenta sēžam abi uz gultas un prātojam. Pratojam par kaut ko. Un johaidī, uz mana fīdera cope, arī konkrēta. Biedrs momentā gatavs skriet un dot pa muti. Bet es lepni uz kruķiem pieceļos un paziņoju, ka ES PATS VARU!!! Lieki piebilst, nomaucos var teikt ar knābi pret zemi :D:D Ar to arī epizodei beigas.
Katrs ieņēmām savas vietas un davai, copēt.
Pa ceļam garda, bieza asā zupiņa uz prīmusiņa. Veselīgi, nekaitīgi padzērieni. Copes. Prieki. Un tūliņ nežēlīgā spēku slepkava saulīte virs galvas.
Sīkos metām atpakaļ. Kopumā 4 gab tādi, nu pēc manām domām krietni virs 531 grams brekšuki. Man pa ceļam vies asītis cepams bet atpakaļ, biedram rauduks smuks, kurš arī atpakaļ.
Beigās man šķita ūber, super, truper, ellē ratā cope, bet galā apsolūts mikroizmēra ķīsītis. Gandrīz pat nemanīju viņu tārpu mainot
Kā jau minēju, slepkavu sauli ilgi nevarējām izturēt. Biedram ta labi, varēja iebrist tuvu līdz olām upē, tas jau ticu palīdz, bet es tik sapņo par vēsu vannu
Tos četrus lielākos nogalinājām ar cēlu mērķi. Biedrs tos aizveda māsas drauga omei un opītim uz apēšanu. Vai nav skasti ko a?! Manuprāt superīgi.
Aizmirsu, ko beigās rakstīt gribēju, bet šķiet to, ka he he, man ir atvaļinājums sākot no pagājušās pirmdienas. Un tikai todien nebiju darbā. Es to dienu uzsūcu, kā bite nektāru, priecājos, kā bērns. Un tas bija ko lo sā li. Un tādam ir jābūt atvaļinājumam, un tā vajadzētu dzīvot, un tā vajadzētu izmantot savu brīvo laiku. Šī viena diena man deva vairāk, kā reiz viens vesels mēnesis bez pauzēm brīvs.
Atā, līdz nākamajam mikro atvaļinājumam:)