Sveiki, Vīri. Beidzot esmu izgulējies, aklimatizējies un gribu padalīties ar lielisko braucienu uz Browning kausu ( Slovakijā)!

Par pašu ceļu jau visu pateica, bet bija jautri. Atpakaļ vienkārši braucām pēc zīmēm un ne reizi nenomaldījāmies, tāpēc ja ņem tehniku, tad ņem ļoti labu. Kā makšķerēšanā, lai var uzticēties .

Pati vieta, tiešām fantastiski skaista. Sēžu uz platformas un skatos uz priekšā esošiem kalniem, nenormāli lieliem mežu plāšumiem utt..  Otrajā dienā bija agrais starts un no rīta mežā bija dzirdamas dažādas skaņas,piemēram, mērkaķu, dažādu putnu un dzīvnieku brēcieni, kurus nekad nebiju dzirdējis. Jau tas vien bija ko vērts.

Treniņš:

Nekad tur nebiju bijis, tāpēc arī nolēmu uzmaisīt kaut ko jaunu. Barību taisīju melnā krāsā. Mērīju dziļumus utt. . ar 120 gr. sviniņu, kuru straume nesa kā sēmušku, un tajā brīdī es sapratu, kāpēc mēs nopirkām 130gr. barotavas no organizātoriem, jo viņi tā parekomendēja. Sāku tuvajā distancē un vairāk par kosmisku lielu izmēru mailēm neko nenoķēru. Tāpēc nolēmu mest kanālam aptuveni pa vidu. Atkal iebarojos un uz pirmo metienu ar pavadu noķēru pirmo Slovākijas breksīti uz gr. 200.
Pēc dažiem meteiniem sekoja cope, kuru mēs saucam par ,, atdod makšķeri,, , labi ka paspēju to paķert. Piecērtot jūtu, ka ir laba zivs. Seko diezgan ilga cīņa, jo tās tur tiešām prot ļoti labi izmantot spēcīgo straumi savā labā. Ūdens tur ir tādā interesantā baltā krāsā, tāpēc zivi līdz pašām beigām nevar redzēt, bet kad es ieraudzīju, ka esmu pievilcis pie krasta savu mūža pirmo BARBI, mana sirds sāka sisties 3 reiz ātrāk nekā parati, jo kā jau Jūs visi zināt, tādos brīžos galvā bieži ieskrien doma ,, ka tik nenoraujas,, . Ar mani tā nenotika, un mana pirmā Barbe bija sadokā. Sajūtas, prieku, adrenalīnu un laimi, kas pārpildīja manu ķermeni, es vardiem aprakstīt nevaru. Zivis visu treniņu ķērās diezgan normāli, bet ar pauzēm, kad uz punktu atnāca nezināma izmēri zivis, jo pēc pauzes parasti sekoja atkal bešinā cope un 0.2 pavada plīsa kā 0.06 ziemā.
Treniņā kopā noķēru čupiņu ar breksīšiem, 1 lielu breksi, čupiņu ar vimbiņām, nedaudz mailes, kādus 8 ālantus, viens no tiem aptuveni 1.8 kg un tieši 10 Barbes, kuru dēļ vien bija vērts uz turieni braukt. Jā un kaut ko ļoti lielu mazliet paturēju, kamer protams pārtrūka atkal pavada.
Pēc  treniņa varēja izdarīt ļoti daudz dažādus secinājumus un lēmumus tālakajiem mačiem, jo es biju vienīgais kurš noķēra Barbes ,, un tā tas ir vēl šobrīd, no tiem kuri bija tur ,, , bet brālis labi uzsēdināja kilogramīgus brekšus uz punkta, noķēra divas karpiņas un daudz mazo zivju. Barības protams bija dažādas.
Saliekot galvas kopā arī nolēmām jau vakarā, kā jauksimies rīt.

Pirmā diena: ( Sektors D-63)
Uz sektoru braucam ar mašīnu. Iekārtojos sektorā un var palūkoties, kas sēž apkārt. Sektorā D-65 ielozējies Aleksandrs Rozins no Baltkrievijas, kas pāgājušo gad bija uz pasauli. Beigās arī viss spraigākā cīņa izvērtās tieši ar viņu, bet labi ka tā, jo bija uzdevums un nedrīkstēja atlaist ručku ne sekundi.
STARTS- iebarojos un uz pirmo metienu viens pličuks, pēc tam otrs, pēc tam vimbiņa un klususms. Tad es sapratu, ka jau ir pienākušas lielās zivis. Pēc dažām minūtēm seko  nenormāli stiepieni, kas tur ir normāla copīte , un piecērtot jūtu, ka neesmu kļūdījies ar secinājumu, bet kļūdas pēc biju uzlicis 0.16 pavadu, jo nebiju sarakstījis auklas diametrus pavadočņicā.
Protams pavada pārtrūkst. Un tā notika piecus metienus pēc kārtas, iedomajieties nevienu zivi nepacēlu. Labi ka tad es sapratu, ka makšķerēju uz 0.16 un momentāli nomainīju uz 0.18mm. Nakošais piecirtiens un breksis virs 2kg bija sadokā. Pēc tam izvilku vēl četrus ap kg un cope pieklusa, tā notika visiem. Un te nu sākās īstā sporta makšķerēšana, jo bija jāpielieto viss ko tu proti un jāatrod kas viņai patīk, jo zivs tur bija ļoti daudz, bet tā bija atkodusi mūs makšķerniekus. Beigās galvenais uzdevums bija atrast, ko likt uz āķa, jo zivs bija piesieta pie punkta kā ar ķēdi, jo abas dienas man beizās barība pirms laika, arī visi tārpi,, pilni 2,5l,, . Atrodot pareizo ēsmu, ik pa brīdim varēja izvilkt kādu eksemplāru. Aptuveni trešās stundas sākumā es piecirtu kaut ko jaudīgu, un dabūju ietīt nedaudz auklas, kas šeit bija galvenais uzdevums pēc piecirtiena. Pēc kādu 20 min ilgas un ar spriedzi pārpilnas cīnas, ar līdzvērtīgu pretinieku, es iecēlu sadokā sazāniņu ap 2.5 kg. Starpcitu, tas arī bija mans mūža pirmais sazāns. Pēc brīža izvilku vēl vienu mūža pirmo zivi, kas izskatās kā sapals ar degunu kā vimbai un pilnīgu taisnu muti, līdzīgu kā storei.

Pa vidam dažus sīkučus un te nu arī ir beigu signāls.
Tagad kā parasti pats nervu kutinošākais moments, SVĒRŠANĀS. Izejot pie sektora robežas skatos, ka sāncenši uz svēršanu nes nevisai lielus sadoku saturus. Itkā to es arī biju novērojis sesijas laikā, ka viss labāk iet mums ar Rozinu. Starp mums bija viens Slovāks, kurš bija invalīds ( cepuri nost šim sportistam, starpcitu viņš nākošajā dienā atkal ielozējās man blakus un abas dienas pa kreisi no manis identiski) un viņam bija savs treneris, kas vēroja visu apkārt ( un skaitīja zivis), un lai īsinātu laiku malkoja savu vīniņu . Viņš mani nedaudz nomierināja, jo jau pirms nosvēršanas viņš teica, ka es varētu būt pirmais zonā un ka man būs vairāk nekā Rozinam. Tā arī izrādījās, ka svari parādīja 10,720 kg, kas bija par 1kg ar kapeikām vairāk, nekā otrajai vietai sektorā, kas arī bija Rozins, ar kuru visu sesiju cīnījamies. Mani pārņēma tā fantastiskā sajūta, kas pārņem katru pēc labi padarīta darba. Jā 1. vieta zonā!!!!

Otrā diena ( Sektors C-47)
Ierodoties burvju virtuvē un tasoties jaukt barību, ieraugu ka manu bāzes barību, viens ,, viņš pats zin kas viņš ir,, ir bez atļaujas iebēris savā spainī, un tas nozīmē, ka man ir sacensību vidū, dažas stundas pirms starta šāviena, atkal jādomā ko darīt un ko jaukt, jo tas bija pēdējais kg, tās barības. Bet tas mani apstādina tikai līdz brīdim, kad es savācu savas domas un sakoncentrējos startam. Uzjaucu kaut ko līdzīgu un uz priekšu.
Iekārtojos sektorā un atkal laiks paskatīties ar ko man šodien jārēķinās. Trīs sektorus no manis ielozējas Brālis Kārlis, pēc diviem sektoriem pirmās dienas trijnieks, pēc tam vieninieks, pēc tam Aleksejs Srtrašnijs ( pirmais pasaules čempions) un vēl viens iepriekšējās dienas trijnieks. Pa labi no manis blakus iepriekšējās dienas četrinieks un sektora beigas divnieks. Tātad sesija būs tiešām saspringta un interesanta. Pēc starta iebarošanas copes uzreiz neseko, bet blakus jau velk pirmos brekšus.  Pēc tam Brālis izvelk vienu ap 2kg, kuram seko vēl viens ap kg. Sāku jau satraukties. Izmēģinu vienu ēsmu un uzreiz noķeru nelielu barbīti. Pēc tam atkal klusums, ar ko saprotu, ka tur ir lielās zivis, bet tās laikam Jūt mani. Kaut kas jādara. Sabļaustos ar Bračku, jo viņš jau izvilcis trešo breksi, bet sežu ar vienu barbīti, bet 40 min garām, un visi arī nesēž uz vietas. Biku samainu sistēmu un uzreiz seko īstā cope un kg-mīgs breksis ir sadokā. Pēc tam vēl viens jau virs kg, un divas barbes. Pēc tam izdodas izmanīt vēl divus brekšus un divas barbes. Tad seko aizdomīgais klusums. Nolemju uzlikt ēsmu, kas visas šīs dienas ir patikusi lielākajām zivīm un momentāli seko briesmīga cope,, savādak to nevar pateikt,,, piecērtu un saprotu, ka galā ir zonas uzvaras zivs, bet kura izrauj auklu līdz klipsim un neļauj pat man to atklipsēt, bet izstiepj manas rokas un maķšķeri taisnu un pārrauj 0.22 pavadiņu. ŽĒL!!! Pēc šīs zivs mans punkts vienkārši nomirst un liekas ka neatgriezeniski, bet pa to laiku kur skatos tur kāds kaut ko velk, arī mans kaimiņš 46 sektorā bija izvilcis 4 vai 5 brekšus un manā klusuma brīdī 4 barbes un vēl dažus brekšus. Skatoties pēc situācijas mans čujs saka, ka man ir 6-7 vietas cienīgs loms zonā, bet tas mani protams nepriecē. Visu meģinu darīt, bet nevaru atgriez savu punktu, bet 46 sektors visas pēdējās zivis izvilka barbes, kas man lika saprast, ka viņas tur ir. Visu laiku nevarēju pamanīt, kas viņam uz āķa, jo uzskatīju, ka tur ir mana problēma, jo strādāju es 10 reiz labāk par viņu, bet zivis vilka viņš. Bija palikušas 15min pirms beigām. Ieskatījos savā barības vanniņā un tur bija barība vēl diviem metieniem. Un tajā brīdī man izdevās ieraudzīt ko viņš liek uz āķa. Uzlādēju priekšpēdējo barotavu un uzāķēju to pašu ko kaimiņš. Ticiet vai nē, bet dažas sekundes pēc metiena mana makšķere tika vilkta ūdenī, piecērtu un jāāāāāāāā sajūtu labu zivi, pēc dažu minūšu cīņas vēl viena Slovakijas barbe ir manā sadokā. Uzlādēju pēdejo metienu un nepaspēju nolikt makšķeri un atkal seko nenormāla cope, piecērtu un atkal aukla tiek aizrauta līdz klipsim, nedodot man iespēju to ietīt ne mm, bet šoreiz man izdodas to izraut no klipša un seko zolīda bremzes dziesma. Man izdodas zivi savākt un var sākties cīņa, bet laika ta ir mazāk nekā 8 min. . Priekšpēdējā minutē man izdodas  iecelt sačokā savu mūža lielāko BARBI, kas svēra aptuveni 1.5kg. VISS finišs!
Sveramies un mans čujs saka, ka es varētu būt kāds piektais. Biju pārliecināts, ka 46 sektors mani ir pārspējis, bet svari saka ka man ir par 60gr. vairāk. Turpinām. Nākošais man interesē Strašnijs, kas ir aiz manis un es protams eju līdz tiesnešiem. Jāāā.... Strašnijs arī tiek apiets pat vairāk nekā par kg.
Beigās esmu izrāvis 4 vietu zonā.

KOPĀ 5 pts. un 6. vieta manās pirmajās nopietnajās starptautiskajās sacensībās ārpus Baltijas robežām.
Gandarījums ir neaprakstāms un šīs sajūtas nevar nopirkt par naudu.

Paldies samniecēm par silto ēdienu un nometnes pieskatīšanu.

Liels Liels paldies GUDRIEM.LV, LaFlora un visiem pārējiem atbalstītajiem!!!!!!!

Lūk neliels vizuāls ieskats:
MŪSU nometne

Pirmās dienas svēršanās

Mans sazāniņš

Nezinu kā sauc, varbūt kāds zin?

Slovākijas Standarts

Veiksmi pie un uz ūdeņiem.