Aizvadītajās brīvdienās nolūza spiningošanas brauciens, tādēļ svētdien uz dažām stundām atkal devos uz Lielupi. Ko lai saka, breksis ir bet presings arī ir milzīgs un tas lielais bars ir izsists pamatīgi un zivis kļuvušas tramīgas.
Motilis šoreiz izpalika. Strādāju ar mušu kāpuriem, sliekām un makaroniem dažādās kombinācijās. Barība “Milo River” + kukurūzas cepumi + džokers + grieztas sliekas.
Jau pašā sākumā ieliku labu pamatu tuvajā un supertālajā distancē. Diemžēl kā vēlāk izrādījās, ar supertālo distanci biju pāršāvis pār strīpu un brīdī, kad copes sāka apsīkt, kas varēja signalizēt par lielo brekšu pienākšanu, bija sācies vējš un es vairs tālo distanci nespēju sasniegt. Par to protams ļoti žēl. Vieta bija laba. Uz vispārējā smilšu līdzenuma tur bija riktīgs grambuļu un kukužņu placis. Laikam tomēr būs kādreiz jāiegādājas tālmešanas barotavas. No tālās distances nocēlu pāris pieklājīgus plinderīšus uz 500 – 700 gr.
Savukārt tuvajā distancē viss kā parasti. Tuvā patiesībā bija otrā kante, jo vietā, kur copēju, pirmā kante bija ļoti tuvu krastam un es neticēju, ka pie šāda presinga lielais breksis pienāks tik tuvu. Nno starta tāds puskilo breksītis, tad pāris ašuki, un mazie brekšukiņi. Lielo daļu laidu pa tiešo vaļā, līdz sajutu, ka cope pamazām sāk pieklust. Tad nākamos brekšukus sāku laist zivju glabājamā tīkliņā, lai prom peldot nebiedē publiku.
UN tad notika tas:) Ļoti neraksturīga cope, ass rāviens, piecirst nebija nepieciešams. Breksis sākumā nemaz nepretojās, bet pacelts pāri kantei sāka jandalēties tā, ka man likās būs kāda cita zivs, nevis Ābrams. Taču nekā. Lielie zeltainie sāni nodeva plato. Uzmanīgi izšlepēju to laukā... lai gan uzmanīties nebija liela vajadzība. Pavada 0,13, āķis pamatīgi lūpas kaktiņā. Pēc tam izcēlu vēl dažus tādus uz 500 un devos mājās.
P.S. Interesanti, cerētais finiša spurts beidzās ar pazaudētu līderi:) Sapratu, ka palikusi pēdējā stunda, nolēmu barības paliekas izbarot un tad klusiņām pacopēt, cerībā, ka uz barību atsauksies lielais. Salādēju iekšā kādas 7 – 10 barotavas, un kārtējā stiepienā, lai atbrīvotu barību, sajutu vieglu, brīvu auklu. Līderis bija nogriezies mezglā. Jāatzīst, nebiju to mainījis kādas trīs vai četras copes reizes, un pītā arī uz tās spoles stāvēja 0,08, bet man tā gadījās pirmo reiz. Iecerētais finiša spurts izbeidzās nesākoties:))) Bet tāpat labi:)
Ielieku ne visai izteiksmīgu foto. Fočiks joprojām nav pieteicies, tādēļ bilde no telefona:) Breksis varētu būt tāds gandrīz divi, vai ap to. Nezinu, mājās neatbrauca neviena zivs:) Skaidru uzskatāms piemērs, kādi kontrasti ķeras Lielupē:)))