You are not logged in. Please login or register.
Feeder.lv → Upes, ezeri, dīķi / Реки, озера, пруды → Lielupe / Лиелупе
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas). Upes dziļums augštecē ir apmēram 1 m, lejpus Jelgavas — 8—12 m, lejtecē — 15—20 m. Lielupe ir tikai 119 km gara, toties tai ir 250 pieteku. Krasti gandrīz visur aizauguši. Lielupei ir ļoti mazs kritums — 10,8 m (0,1 m/km), it sevišķi lejtecē, kur tā kļūst daudz platāka un dziļāka. Vidējais caurplūdums grīvā ir 106 m³/s (maksimālais 1380 m³/s, minimālais 10,6 m³/s).
Svētdien beidzot biju Lielupē. Pēc bildes spriežot, no tilta uz leju. Krieeeetni uz leju:))) Tā kā biju ierobežots laikā, centos visu darīt ātri. Bet kā saka krievi - скоро только кошки родятся. Lai gan uzslējos pirms plkst.4, copēt sāklu tikai plkst.6. Ja rēķinu, ka pie upes biju plkst.5, tad sataisīšanās aizņēma kādu stundu. Nesaprotu... es taču negatavojos mačiem, bet laiks aiziet akūni daudz.... un ātri. Šoreiz sataisīju divus kātus. Sen jau biju domājis izmēģināt Fadejeva teikto, par otru fīderi zemāk par iebaroto vietu. Daļēji tas attaisnojās. Bet nu visu pēc kārtas.
Barība - neko nemudriju - milo river + džokers + pinki. Šoreiz kustīgie, jo straumes nebija un biju arī aizmirsis pinkus sasaldēt. Uz āķa baltie, pinki, motils. Makaronus negribējās vārīt.
No starta kādas 4 - 5 barotavas. Tad iemetu fīderi, kas zemāk pa straumi un bez barotavas ar vienkāršu sviniņu. Kamēr ņēmos ar pamatfīderi, tikmēr uz pirmā, kam uz āķa bija 4 lielie mušu kāpuri, uzsēdās prāvs plicis. Tad iemetu fīderi ar barotavu uz barības.... un sākās sports. Jau pēc 4. zivs pārstāju likt motiļus. Strādāju tikai ar mušu kāpuriem, jo pliči sēdās virsū kā negudri. Nepaspēj aukla nostiepties, kā spice raustās... Process sākumā priecēja, bet pēc pirmās stundas sāku nogurt no vienmuļā iemet - izvelc. Paralēli padarbojoties (cik nu laiks ļāva) ar otro fīderi, tiku pie dažiem prāvākiem pličukiem, bet pamazām cope lejāk pa straumi apsīka un plicis nostājās stingri uz barības. Process bija nežēlīgi ātrs. Piegāzt pilnu spaini ar zivīm traucēja pustālā distance uz metriem 30 - 35.
Pārmaiņas sākās aptuveni pēc 2 stundām. Vispirms uzķērās raudele. Es to sveicu ar skaļām ovācijām:) Tad plkst.8, pa starpu pličiem gadījās mazs brekšuks. maziņš, bet tik un tā liels prieks!. Un tad notika klasiskais pasākums!!!!!!! Pēc kārtējā iemetiena konstatēju, ka nostiepjot auklu, neseko cope. Kārtējais plicis uzsēdās aptuveni minūti pēc barotavas nogrimšanas. Nākamajā iemetienā vēl vēlāk. Pamazām process iestiepās piecās minūtēs un apklusa pavisam. Biju 100% pārliecināts, ka pienācis breksis. Man bija atlikusi copēt stunda, ja skrien skriešus uz mašīnu, tad pusotra.
Galvā rullīši skraida aiz lodītēm, iemetiens seko iemetienam, bet breksi nevaru pierunāt. Ko lai dara..., ko lai dara..., ko lai dara... Nelīdz ne ēsmu kombināciju mainīšana, ne aromatizēšana nekas cits. Saprotu, ka zaudēt nav ko, iegāžu barotavā motili, ko spraužu uz āķa. Šoreiz Agris Ziediņš sagādājis riktīgi lielus! Aizlīmēju ar barības korķiem no abām pusēm un metu iekšā. .... tukšums. Vēl viens tāds pats motiļa desants tiek aizlaists ūdenī... bet ... pazūd kā akā. Atpakaļ neatnāk neviens signāls... Laikam kaut kur ir nodevēji, kas manu desantu uzreiz neitralizē... Prātā iezogas doma par milzu zandartu baru, kas sēž uz iebarotās vietas.... Bet man vairs atkāpšanās ceļa nav. Pirms nākamā iemetiena nomainu pavadu - uzlieku 0,1 ar 20 nr āķīti un vienu motili. Barotavā barības korķi nosprosto motiļiem aizmukšanas iespējas. Iemetiens.... Aukla nostiepjas... Uzvelku taimeri uz 5 minūtēm, lai nezaudētu tempu.... Ieurbjos spicē ar tādu skatienu, ka sķiet tā pati tūlīt sāks raustīties.... un.... rēgojas?... nē... tiešām ir kustība... spice sāk lēnītēm vibrēt... un ... un ... un .... pieliecas... viegls piecirtiens un jā!!!!! galā ir zivs, kas noteikti ir lielāka par 100 gramīgajiem pličukiem... lēnām lēnām velku to uz krastu, jo āķītis tievs un bieži šādās situācijās pārforsējot tie mēdz atliekties... un opā!!!! pirmais plinders uz gramiem 300 rokās gan! Ātri ātri uzlādēju barotavu ar kārtējo šķipsnu sarkanā desanta, viens uz āķa un iemetiens. Nepaiet ne minūte, kā klasiskā brekša cope atkārtojas un manā kontā jau divi bālģīmji! Paskatos pulkstenī... ķit vaju... jāiet! Nosaku sev vēl trīs iemetienus. Nomainu pavadu uz mazliet garāku, bet 0,12, ar mazliet resnāku āķi. Uzlieku 4 motiļus. Iemetiens - plinders!. Vēl viens iemetiens - vēl viens plinders.... Ek... laiks skrien vēja spārniem. Sataisu pēdējo šīs dienas sarkano desantnieku šķipsnu, pielādēju... iemetu un ... ai cik smuka cope... piecērtu... un ... nekā.... mazliet pārsteidzos... pēdējo iemetienu nopūdelēju. Mačos noteikti man tas maksātu zeltu, sudrabu, bronzu, vietu pirmajā desmitniekā vai kvalifikāciju finālam...
da pie kājas... laika vairāk nav. Sametu mantas kā pagadās spainī. Pirms tam barību un motiļus atdodu kaimiņam. Parādu viņam uz taciņas manas attāluma atzīmes (paldies dievam šajās vietās ir viens jēdzīgs makšķernieks, kurš no tā visa kaut ko saprot un novērtē:)) kamēr gāju prom, šis jau riktējās manā robā:)
Zivis protams atlaidu. Trīs lielākos plinderus atstāju kolēģim ar ne asakas vēlējumiem. Cerams, ka brekšu sezona tikai sākas.
P.S. Žēl bija skatīties, kā velcētāji maisos bāž zemmēra zandartiņus... a ko darīt. Nemetīsi tak pa laivu. A ja nu cilvēks peldēt neprot.
ne asakas!
Vakar piezvanīju Vladimiram, kurš palika copēt manā robā... brekšu neesot bijis. Dažas raudeles un viss... nezinu... būs jāpaskatās kāda viņam tā sistēma. Kad rādīju kā sienu līderi, pamanīju, ka auklas paresnas. Bet tam nevajadzētu būt noteicošam faktoram. Man ir aizdoma ka problēma būs āķu lielumā vai pavadas resnumā....
Vakar piezvanīju Vladimiram, kurš palika copēt manā robā... brekšu neesot bijis. Dažas raudeles un viss... nezinu... būs jāpaskatās kāda viņam tā sistēma. Kad rādīju kā sienu līderi, pamanīju, ka auklas paresnas. Bet tam nevajadzētu būt noteicošam faktoram. Man ir aizdoma ka problēma būs āķu lielumā vai pavadas resnumā....
Vel vaina varētu būt pavadas garumā! 
Vai šajā gadijumā nevar būt tā, kad makšķerēji kādā bedrē un izsmēli tās resursus? Jaunas zivis nenāca klāt, jo straumes nebija un barība nestrādāja kā nākas. Katrā ziņa, tā bija Lielupē, Jelgavas apkārtnē. Met pludu, a tas i' nedomā nekur peldēt!
Straume bija ļoti neliela. Bet tajā vietā, kur copēju, nav bedres, tas ir liels, plats, garš līdzenums, bez izteiktām kantēm ar nelielu slīpumu. Un zivis tur ir vienmēr. Arī šoreiz bija. Jautājums tikai par to, vai pienāk lielais brekšu bars, vai nē:)
Straume bija ļoti neliela. Bet tajā vietā, kur copēju, nav bedres, tas ir liels, plats, garš līdzenums, bez izteiktām kantēm ar nelielu slīpumu. Un zivis tur ir vienmēr. Arī šoreiz bija. Jautājums tikai par to, vai pienāk lielais brekšu bars, vai nē:)
Tas ka straume nav liela, nenozīmē ka garās pavadas nestrādās! Nākam reiz noteikti pamēģini, negribu tagad iedziļināties kads tam ir iemesls, bet manā praksē uz garu pavadu vietā bez straumes ir bijuši lieliski rezultāti.
Aplauzos! Ar to varētu arī atskaiti beigt:) Bet,lai varētu par mani paņirgāties, uzrakstīšu sīkāk.
Sagatavojos nopietni, trīs kāti, ēsmas kā parasti - motils, pinki, baltie. Plus vēl savārīju makaronus, ko aizdarīju ar Sensas kaut kādu augļu ogu aromātu. Tad vēl Uz pinkiem un baltajiem pakaisīju dažādas smaržiņas. Līdz ar to izvēles iespējas bija salīdzinoši lielas. Barību aizdarīju ar džokeriem. Šoreiz pinkus klāt nebēru.
Nomainīju dislokāciju. Devos uz izteiktu dziļo posmu, kur pēc laivotāju nostāstiem, brekši stāvot pāris metrus no gultnes.
Copes vietā ierados jau tumsā. Kamēr saridājos, tikmēr sāka aust gaisma. Dziļuma mala bija aptuveni 45 - 50 metrus. Tas prasīja nelielu piepūli un 40 gramu barotavu. Ieliku dažas barotavas un aizlaidu pirmo iemetienu ar smuku pušķīti balto un motiļiem. Kamēr pamatfīders cerīgi klusēja, tikmēr ieriktējos uz krasta slīpuma apakašmalas, kas bija apmēram 25 - 30 metrus no krasta. Tur nu sākās nelaimes.... Ja iepriekšējā reizē ķēru mazu plici plaukstas lielumā, tad tagad ķēru trīs reiz mazāku plici!!! Plicēni tādi, ka gandrīz gaisma spīd cauri un milzīgā daudzumā. Kas pats trakākais - tāds pats plicis pavērās arī dziļumā. Taču es cītīgi turpināju izstrādāt gan dziļo, gan seklo punktu. Mainīju ēsmas līdz dziļumā uz smaržīgajiem makaroniem bija cerīga cope, pēc kuras uz pavadas izveidojās paliels gļotu pikucis. Tātad breksis tur ir. tas deva jaunu sparu darboties, kas pamazām noplaka ap plkst.9. Tad pēkšņi tuvajā distancē cope tāda, ka fīderis nolido no turētāja. Paķeru kātu un ... jūtu, ka galā ir cienīga pretinice. Ilgi stīvējāmies, līdz tīkliņā ievilku nedaudz zemkilo breksīti. kamēr to mocīju, biju pārliecināts, ka "NU TIKAI SĀKSIES ĪSTĀ COPE!!!".... ne sūda! Breksis āķi bija ierāvis padusē. Tātad viņi tur ir, ložņā, bet neēd. Turklāt nezinu kadēļ nenostumj no barības nost plici. Nesaprotu, kas tur bija par vainu, bet tā arī turpināju štepselēt mikroplici un vairāk neviens brekšuks nepieteicās... Nelīdzēja ēsmu eksperimenti dažādās kombinācijās un pavadu garumu mainīšanas... nelīdzēja nekas...oi... ups... līdzēja gan. Devos mājās pārtraucot nebeidzamās mazplicīšu orģijas.
Viena iezīme gan priecēja.... vienu mazplicīti pagrāba zandarts. Visticamāk nebija liels. Bet pēc tās pretošānās, pareizāk nepretošānās:) sapratu, ka tas bijis stiklacis kas mazliet pastīvējās, nodīrāja mazplicīti un to izspļāva. 16 numura āķītis, kuru plicis bija ierijis līdz ūkai, man nedeva nekādas cerības tikt pie necerēta bonusa:)
Tas arī viss... nav pat ideju ko un kā darīt turpmāk. Vai copēt citās vietās:)
Šoreiz stāsts par to, kā viss slikti sākās, bet labi beidzās:)
Atkal biju vietās, kuras apmeklēju itin bieži. Lielupes lejas gals. Biju nolēmis braukt uz copi vēl tumsā un sakrāmēties, lai copēt var sākt jau ar pirmo gaismiņu. Taču viss sanāca pilnīgi citādi. Izslēdzu modinātāju un vēl stundu nogulēju. Tad ātri sapakojos un aizbraucu uz copes vietu. Atvēru auto bagažnieku un atcerējos, ka baltie un motils palika ledusskapī. Lēcu mašīnā un cirtu pakaļ tārpiem. Šurpu turpu, vēl gandrīz stunda. Biju copes vietā, kad bija jau gaišs un veči jau vilka....
Atradu brīvu vietu, iemaisīju barību. Nekā interesanta - Milo River. Šoreiz aizdarīju ar kukurūzas cepumiem arī no Milo. Barības sanāca daudz - 1 paka cepumu, divas pakas River. Lai to visu izbarotu, sameklēju tuvo kanti. Iemetu kādas 10 barotavas un sāku copēt. Pirmās pieteicās raudeles. Tas priecēja. Nebija pliču ordas.... Pēc tam kāds maziņš brekšuks, puse plaukstas, vai plaukstas lielumā. Pamazām, pamazām zivju tīklā radās dzīvība. Pa kādai 150 gr raudai, pa kādam 200 - 300 gramīgam breksītim... Un tad klusums... Ilgs mokošs klusums... Atri sastellēju otru fīderi, atradu tālo kanti un sāku lādēt iekšā barību. Paralēli turpināju ik pēc 5 min pārmest tuvo makšķeri, kura turpināja klusēt. Salādēju tālajā distancē kādas 20 barotavas un pieliku garo pavadu. Pirmajā iemetienā cope un brkesītis uz gramiem 600. Tuvā turpināja klusēt. Tālajā brekšuki ar vien lielāki un lielāki, izmērs tuvojās kilogramam. Un tad atvērās arī tuvā distance uzreiz piesakot ap kilogramu izmēru. Un tā tas turpinājās gan tuvajā, gan tālajā distancē - viens, divi breksīši ap 700 - 800 gr. Un pauzīte. Tālajā ik pa laikam ieskrēja arī mazie puisbreksīši. Kad piezvanīja no mājām un pieteica copes beigas, sapinu tālās distances makšķeri. Tādēļ iemetu tuvo un sāku vākties nost. Protams uzreiz seko cope. Piecirtiens! Un kā pret celmu! Lēnām izpumpēju šī gada lielāko brekšuku - 1,5 kg. Tas arī viss. Ja atradīšu, kur iebāzu fotoaparātu, ielikšu arī bildi. Aizdomas, ka atstāju pie Daugavas lokiem kaut kur pie vienas mazupites ietekas. Arī Jums ne asakas!
P.S. Kā jau teicu - barība Milo River 2 pakas. Kukurūzas cepumi 1 paka. Motils - 200 gr. Lielāko daļu pieliku pie barības un pārējo liku uz āķa. Pinki - grami 100. Visus piebēru pie barības. Uz āķa liku 3 - 4 lielos mušu kāpurus + 5 - 6 motiļus. Eksperimentēju arī ar makaroniem - medus, karamele, tuti fruti. Lai gan dažus brekšukus noķēru, īpaši neaizrāvos, jo brekši ņēma arī uz motili:))
Aukla pītā aptuveni 10 lb. Apmēram 7 metri līderis neatceros, kas par auklu - pirku pie foruma kolēģa ... tāda melna un smuka:) Pavada 0,13. Āķi 12 un 14 - tā lai var salikt 3 - 4 baltos + čupu ar motiļiem:) Copēju piektdiens rītā. Pēc tam ceļš veda uz D-pils pusi:)
+ tev, Mirtin. Es nākošbrīvdienās pārbaudīšu, kas der labāk. Bolonēze pie krasta, vai fīderis 30m tālāk.
Ja tu domā copēt vienlaikus ar fīderi un bolonēzi, met uzreiz pie malas šo piedauzīgo ideju:) Esmu mēģionājis tā darīt. Uz šādu procesu pilnībā attiecas teiciens - ja divus zaķus ķersi, tad... Ar diviem fīderiem, vai divām pludiņmakšķerēm, var makšķerēt, jo tad tev skatiens fokusējas vismaz vienā virzienā. Bet ja tev fīdera spice ir pie krasta, bet pluds tālumā, tad nekas labs tur nesanāk. Turklāt ar bolonēzi ir jāpludina, ar to nevar kā ar mahu vai štekeri copēt uz vietas. Līdz ar to, kamēr tu pinglierēsies ar fīderi, pluds aizies tālēs zilajās un sapīs apkārt esošo grunteņotāju sistēmas:)
Trešdien Lielupe pretim Jūrmalai
Pasākuma mērķis - vēl vienam cpmanim pielipināt fīdermakšķerēšanu. Šim kāti esot, bet neko uz tiem neesot noķēris 
Barības
- Vienam NGMIX
- otram Traper breksis
Sākām ap 9iem uncopējām līdz 16iem
Uz āķa visas iespējamās kombinācijas no baltajiem, sliekām, makaroniem, grūbām
Labā ziņa - jaunpienācējs pamanījās ieraudzīt copi, saprast pamatprincipus un ieguva pāris nesimetriskās cilpas savā īpašumā (uzsēju pamēģināšanai)
Ar Traper strādāja distancē ap 35-40m, ar NGMIX pārmaiņus ~35m un ap ~25m. Viss lieākas tālākajās distancēs.
Interesantā ziņa - uz Traper ņēma breksēni ap 700g un mazāki, bet reti. Teikšu, ka periodiska cope. Krietnu laiku klusums, tad cope un breksis.
Uz NGMIX tonna vīķu Varēja vilkt nejēgā.
Uz āķa strādāja tikai dzīvā ēsma. Vīķes atsaucās arī uz makaroniem
Kopējais loms ir te. Kopā ap 4kg
Zināšanu un iemaņu nostiprināšanai - Piektdiena tā pati vieta laiks no 10iem līdz 20iem
Barības
- Vienam Traper breksis papildināts ar Traper breksi melno saulespuķu spraukumu aromāts)
- Otram NGMIX papildināts ar Sensas 3000 Breksis
Uz āķa visas iespējamās kombinācijas no baltajiem, sliekām, naktstārpiem, makaroniem, grūbām, kukurūzas, zirņiem
Strādāja tikai dzīvās ēsmas dažādās kombinācijās, tikai naktstārps klusēja.
Distances tāpat kā iepriekš – tālāka aiz kants un tiuvāka uz gliemežu laukuma.
Sensas barība savu padarīja – jau pēc 20 iebarojamajā punktā nostājās pusbrekšu bariņš un varēja patīkami pavilkties, kamēr cope vispār bija. Diezgan bieži bija brīži, kad copes vispār nav un upe ir galīgi klusa. Ja uzlēca plēsēji, tad arī uz 5 min klusums
Papildinātais Traper klusēja.
Vakara pusē uzjaucām tikai Traper breksi un NGMIX – situācija izmainījās. Traper sāka strādāt, bet NGMIX klusēja.
Kopā rezultāts labs – te var apskatīties. Kopā ap 9kg
Kopsavilkums:
- Traper breksis un Sensas Breksis Lielupē strādā
- Kā ēsmas pagaidām rullē slieka un baltais dažādās kombinācijās
- Dienu pacopējot, var saķert pārtiku veselai nedēļai visai ģimenei
- Jādomā, kā atsist vīķes un plēsējus
- Konkrētajā vietā nav īsti starpības, kurā dienas laikā copē. Vairāk ir atkarība no zivju apetītes, iebarojamās barības un ēsmas iestrādātajā vietā.
Daži kāzusi jau arī gadījās
Uz naktstārpa uzķērās asarēns, kas bija 2rez īsāks par naktstārpu. Bet tārps viss vēderā
Pēc ļoti spēcīgas copes tika izvilkta vismazākā vīķīte 
Pāris nokosti āķi, viens tuvu pie pamatauklas
Tuvākajā distancē vienu brīdi bija klusums – nu necopē un viss. Velku ārā, bet tur jau sēž galā … ķīsēns. Pats mana mazā pirkstiņa garumā un āķis jau bezmaz vai pa dibenu ārā
Kolēģim it kā cope, it kā nē. Velk ārā galīgi bez pretestības. Pēkšņi pie krasta sāk riktīgi spārdīties. Tas bija viens no lielākajiem brekšukiem 
Ne asakas mums visiem!
Ar vīķi cīnos riktīgi uzmitrinot barību - lai tā pēc iespējas mazāku duļķi taisa un lai pēc iespējas mazāk izbirst no barotavas atsitoties pret ūdeni. Vēl var mēģināt smagāku barotavu, lai ātrāk rauj lejā āķi ar ēsmu, kā arī pielikt barībai zemi, kas pasākumu padara vēl smagāku. Var īsināt pavadu, lai arī ātrāk plivinās lejā, bet tas reizēm arī breksim nepatīk... Nu visādi... lai gan ja vīķe riktīgi nostājas, tad faktiski nekas nelīdz:)))
... Nu visādi... lai gan ja vīķe riktīgi nostājas, tad faktiski nekas nelīdz:)))
Tā arī bija - vīķe nostājās un brekšukiem "nolaidās" (vēlēšanās tur ēst to, kas no vīku bariem atlicis)
mirtins wrote:... Nu visādi... lai gan ja vīķe riktīgi nostājas, tad faktiski nekas nelīdz:)))
Tā arī bija - vīķe nostājās un brekšukiem "nolaidās" (vēlēšanās tur ēst to, kas no vīku bariem atlicis)
Gaujā parasti kad pienāk breksis vai plēsēji maile uziet atpakaļ augšā un rij tikai to kas nobirst no barotavas atsitoties pret ūdeni,pie viena taisot lielu troksni.Bet tas nebūt nenozīmē ka brekša kungi tūlīt sāk ēst,itsevišķi šogad .
Nesagaidīju!
Biju atkal vietās tuvās. Lielupē. Biju jau pa tumsu. Taču priekšā veču ka biezs. Tie sēdēja jau no vakara. Naktī izrādījās breksis bija labi ķēries. Viena kompānija cēla laukā tīliņu ar zivīm... nu nepārspīlējot vairāki desmiti kilogramu brekšu tur bija uz galvošanu.
Es pa tumsu ātri sariktējos, iemaisījos un līdz ar pirmo gaismiņu, kad pretējā krastā varēja sazīmēt orientierus, sāku iebarot. Iemetu kādas 10 - 15 barotavas tuvajā un tālajā distancē. Copes sākās faktiski uzreiz un uz abiem fīderiem. Līdz ar to krietni zaudēju iebarošanas tempu. Zivis ļoti dažādas. Šoreiz priecēja smukas raudas - tādas uz 200 - 250 gr. Pārsvarā ļoti smalks breksītis un pa kādam plicītim.
Tad kā jau prognozēt... cope apsīka. Es noliku normālu barošanas tempu un gaidīju brekšu iznācienu. Diemžēl laiks paskrēja tik ātri, ka nesagaidīju. Noķēru tālajā distancē tikai vienu brekšuku uz kilogramu un bija jādodas prom. To, ka breksis nāca uz barību, apliecināja kaimiņš, tā dēvētais dubinsčiks. Viņš ar parastām barotavām meta maksimālajā attālumā, kas viņam bija precīzi mana tālā distance:))) Ņemot vērā, ka viņš atbrauca vēlāk par mani, un iespiedās vietā, starp mani un nākamo copmani, kur faktiski iespiesties nevarēja:)) viņš ķēra uz mana barotā laukuma, mazliet lejup pa straumi. Kad mēs iemetām mekšķeres reizē, bija pāris gadījumi, kad barotavas ieplunkšķēja ūdenī ļoti, ļoti tuvu viena no otras:)))) Dubinščiks izcēla divus tādus brekšukus un turklāt ar saviem mega piecirtieniem, noteikti sakropļoja vēl vismaz divus trīs brekšukus. Diemžēl tāda nu ir tā makšķerēšana kolchozā:)))
P.S. Visām lielākajām raudām mutes bja sakropļotas, kas apliecina, ka tās noteikti ne pirmo sezonu tusē šajā vietā un cieš no tiem vājprātīgajiem piecirtieniem puspalēcienā un ar ieskrējienu.... Lūpas tiek izrautas tā tikai....
Noķēru arī dažus asarīšus uz gr.150.
Tas arī viss. Laika trūkums reāli ierobežo pasākumu....
Visām lielākajām raudām mutes bja sakropļotas, kas apliecina, ka tās noteikti ne pirmo sezonu tusē šajā vietā un cieš no tiem vājprātīgajiem piecirtieniem puspalēcienā un ar ieskrējienu.... Lūpas tiek izrautas tā tikai....
es gan domāju, ka tās šķībās mutes raudām ir no gliemežiem, man arī Gaujā tādas trāpās šad tad, bet tur nekāda kolhoza nav..........., bet gliemeži ir....
mirtins wrote:Visām lielākajām raudām mutes bja sakropļotas, kas apliecina, ka tās noteikti ne pirmo sezonu tusē šajā vietā un cieš no tiem vājprātīgajiem piecirtieniem puspalēcienā un ar ieskrējienu.... Lūpas tiek izrautas tā tikai....
es gan domāju, ka tās šķībās mutes raudām ir no gliemežiem, man arī Gaujā tādas trāpās šad tad, bet tur nekāda kolhoza nav..........., bet gliemeži ir....
Bet tu spēj iedomāties, ka ir dzīva radība, kas grauzīs gliemežus tik tāl, ka sevi sakropļos. Tobiš kodīs gliemezī tā, ka pāršķels muti. Esmu redzējis kā kamieļi ērkšķus ēd, bet viņi pat nesaduras, kur nu vēl tā, lai sevi sakropļoti... kaut kā neticas. Turklāt kamēr rauda līdz tevīm gar Carnikavu, Siguldu un citām populārām vietām uzkāpj, tikmēr tai ir iespēja ne vienam vien kolhozam cauri iziet:)
Lūdzu, dodiet padomu! Pie vainas ir makšķernieki, vai tas ir kāds dabas process upē?!
Šajās brīvdienās biju copēt Lielupē gan pie Kalnciema, gan pie Jelgavas. Visur viens un tas pats, kā izrādījās arī čomiem ,kas arī bija Lielupē copēt,- ķērās tikai līdz 200gr gusķorkas vai breksēni tik lieli, ka pat daži kulakā var noslēpties! Barībā izmantoju Traper Leszcz Specias un Traper Bream Turbo, kā arī uzbriedināti saulspuķu spraukumi, ,nedaudz Traper granulate kukurūza 4mm, kā arī melase tika pielieta klāt. Uz āķa liku mušu kāpurus un kukurūzu, dažādas kombinācijās kā arī atcevišķi. Kumosa izmērs neko nemainīja. Copes sākās, kad aukla vēl nebija nostiepta.
Dienas iespaidīgākais loms
В какое время суток?
Vakar biju Lielupē pie Jelgavas. Biju pa dienas vidu 12 līdz 16iem. Lomā 14cm asarēni un vīķes. Gadījās arī pa kādM grundulēnam. Lielie brekši esot bijuši pa nakti.
Manu uzmanību pievērsa straume pretējā virzienā. Domāju, ka tas arī ir par iemeslu necopei.
Feeder.lv → Upes, ezeri, dīķi / Реки, озера, пруды → Lielupe / Лиелупе
Powered by PunBB, supported by Informer Technologies, Inc.
