Vakar, pēc ilgstoša piespiedu nīkšanas mājās, beidzot varu doties uz copi. No rīta uz Rīgu, lai apdarītu iekrājušos darbus, satiktu vajadzīgos cilvēkus un iegādātu copei nepieciešamās lietiņas. Pēc tam ciemos pie Mareka (MC2) uz vimbām Lielupē.
Ap pulksten diviem esam pie upes
Pēc vietējo stāstītā vimba ņēmusi no rīta, pārsvarā gan zemmērs, bet tagad pa dienu esot pilnīgs klusums. Es vēl gatavojos, bet Mareks jau ražo
Viņam pagaidām klusums. Sāku arī es un jau otrajā iemetienā spēcīga copīte un kaut kas svarīgs galā gan. Mazliet par daudz brīvības tiek dots zivtiņai un tā ieiet kreisajā pusē ūdenī esošajos krūma zaros
Lēnām, pamazām zivtiņu izdodas dabūt ārā no zariem un dabūt krastā. Tā izrādās ir mana pirmā šā gada mēra vimbiņa.
Pēc tam katrā iemetienā vieglas copītes kuras nu nekādi neizdodas realizēt. Tomēr pēc kāda laiciņa viens no raustītājiem tomēr atrādās
Vēl pēc brīža spēcīga copīte un vēl viena vimbiņa krastā. Tā kā līdz mēram tai vēl dažu centimetru trūkst, tad tā var mierīgi turpināt savu ceļu. Pēc tam iestājas pilnīgs klusums. Pulkstenis rāda jau pāri sešiem, kad Marekam piesakās vimbiņa, pēc brīža vēl viena, bet man joprojām pilnīgs klusums. Pēc septiņiem kad barības palicis vien piecām, sešām barotavām nolemju paeksperimentēt. Piejaucu barībai klāt trešdaļu paciņas kaltēto granulēto ķiploku, uz āķa trīs baltie ķiploku eļļā un jau otrajā iemetienā vēl viena mēra vimbiņa. Barības vēl vienai barotavai, iemetiens un vēl viena mēra vimbiņa. Ar to arī beidzu copi jo barības ta vairāk nav un pulkstenis jau rāda pāri astoņiem. Gala rezultātā trīs mēra vimbiņas.
LSMK-MILO