Topic: Publikācijas,raksti/Статьи
raksta autors Aleksejs Fadjejevs.
Kā rūdījās krievu tērauds:pasaules čempionāta pamācība
Tikai pēc kāda laika,atgriežoties no Beļģijas es atļāvos uzsākt rakstīt par notikumiem pasaules čempionātā.Man bija nepieciešams laiks,lai varētu "atiet" no visa kas ar mums bija noticis.Vajadzēja ar vēsu pratu visu apsvērt un izanalizēt.Lai pēc tam ar to varētu padalīties ar cilvēkiem kuriem nav vienaldzīga mūsdienu fider makšķerēšana.
Mans mērķis ir izstāstīt par to,ko personīgi esmu ieguvis,iemācījies šajā pasaules čempionātā.Kādas zināšanas esmu atvedis mājās,par to,kā rūdījās mans (krievu)tērauds.
Ghenta kanāls,pasaules čempionāta norises vieta.
Bez papīrīša tu neesi nekas....
Barauciens uz pasaules čempionātu Beļģijā,krievijas izlasei sākās ar ļoti nepatīkamu atgadījumu,dēļ kura izlases dalība čempionātā bija zem jautājuma.Beļģijas ārlietu ministrija l
idz pēdējam brīdim,kategoriski atteicās mums izniegt Šengēna vīzas.Pamatojot to ar standart shēmu,papīru izskatīšanu rindas kārtībā un datiem no Interpola,no kura bija jāatnāk informācija par katru no mums.Protams mēs bijām ļoti pārsteigti,jo vissi dokumenti mums bija pilnīgā kārtībā.Uz rokām mums bija aviobiļetes un 100% apmaksāts vaučers uz nummuru Beļģijas viesnīcā,nemaz nerunājot par to,ka bija dokumenti no Beļģijas makšķernieku federācija,kur bija teikts,ka bez esošiem pasaules čempioniem-krievijas izlasi,turnīrs izskatītos dīvaini.Bez visa šā mūs pārsteidza divu pašmāju organizāciju un dažu citu atbildīgo personubezdarbība.Līdz pēdejai dienai nebija skaidrība,vai komanda brauc,vai arī nē?
Vīzu mums beidzot izsniedza,bet ar lielu nokavēšanos,kas mums atņēma pāris treniņu dienas.No šis situācijas es ieguvu labu mācību.Pimkārt,ja vajag šengen vīzu,tad to ir jākārto savlaicīgi,vēl labāk paris mēnešu pirms brauciena.Tas garantē vīzas saņemšanu laikā un paglābs jūs no materiālo,kā arī moralo spēku zaudējuma.
Apkopot spēkus,uzvaras dēļ.
Tā ir nākamā mācība kuru es apguvu ikdienas treniņos un komandas sapulcēs,kur tika apspriesta taktika,k ari tehniskie jautājumi copējot eiropas brekšus.Izrādījās sekojoši fakti:jo meistarīgāki izlases kandidāti,jo grūtāk tiem nonākt pie kopsaucēja,kas īsti nepieciešams veiksmīgam izlases sniegumam,rezultātam.Ja meistariem izdosies pa īstam apvienoties komandā,tad rezultāts var izrādīties ļoti izcils.
Uz otro pasaules čempionātu devās krievijas fīdera elite,paši labākie sportisti.Andrejs Dumčevs - meistars,copējot kanālos,izcils speciālists copējot brekšus lielos dziļumos.Aleksandrs Rudenko - nepārspēts speciālists ātrajā raudu copē mazajās upītēs.Oļegs Osipenko - smalko zivju copes guru jebkurās ūdenstilpnēs.Aleksejs Krjučkovs - ātri apgūstoš,viegli adoptējās,universāls faktiski jebkuras zivs copē.Pāvels Kaniševs - nopelniem bagāts sportists,ar lielu pieredzi makšķerēšanas sportā,2011 gada čempions fīderī.Un protams es...par sevi grūti rakstīt,kāda ir mana stiprā puse,bet visi zin:fīdermakšķerēšana ir mans izaicinājums.Sapņu komanda - nekā savādāk mus nevarēja nosaukt,kur katrs ir pasnodrošināts,pašpārliecināts,lepns un ambiciozs.Visi stipri,kā titāni,neviens neparādīs savas vājās puses,cīnīsies līdz galam un neatļausies uzvesties tā,lai citi komandas biedri,justu sava komandas biedra vājumu.Missija apvienot komandu stiprā kolektīva bija uzlikta uz Sergeja Orlova pleciem.Lielisks treneris jau pārbaudīts iepriekšējā fīdera pasaules čempionātā.Sergejs izdarīja kolosālu darba apjomu,izdarīja visu iespējamo un neiespējamo lai apvienot mūs stiprā kolektīvā:sākot ar rīta rosmi un beidzot ar ikvakara analitiskām taktikas apspriedēm un,ja vajag tad ar individuāliem treningiem,savu spēku ticībai,pārliecībai.Viņš centās musos ielikt,ka individuālie rezultāti ir otršķirīgi,personīgās ambīcijas un uzvaras nav svarīgas:tikai kopējs komandas darbs,domāšana spēs mūs novest līdz augstiem rezultātiem.Protams mēs visi centāmies noskaņoties komandas mērķiem.Bija ļoti grūti nonākt pie kopsaucēja.Tā laikam bija pati svarīgākā kauja mūsu dzīvē:mēs cīnījāmies ne ar pretinieku,bet ar saviem personīgaiem raksturiem,parveidojot tos katru mirkli.Katrs izdarīja visu ko varēja,ne viens nepadevās.Jā,mums nepietika laika izstrādāt līdz galam taktiskos copes paņēmienus,toties izdevās sajust vienotību un komandas cīņassparu,pašas stiprākās komandas krievijas fīder kustībā.Man liekas,ka otras tik stipras komandas mums vairs nekad nebūs.Atkārtošos:jo stiprāki sportisti,jo grūtāk tiem ir apvienoties vienā komandā,bet tas mums izdevās!
Mācīties,mācīties un mācīties...
Trešā mācība - nekad nepārstāj macīties no citiem sportistiem,pat ja tie ir citu valstu pārtāvji un vienmēr izsaki pateicību,tiem,kas ir dalījušies ar savu pieredzi.Es uzskatu,ka mums ļoti paveicās,ka vienā viesnīcā ar mums bija apmeties,pazīstams vācu sportists Mattias Veigang.Viņš apgalvoja,ka uz čempionātu bija ieradies,kā skatītājs,nevis,kā līdzjutējs,neskatoties uz to,ka piedalījās izlase no vācijas.Viņa mērķis ir - mācīties no citiem sportistiem un pārņemt viņu pieredzi.No sarunas ar viņu,es skaidri iegaumēju,ka jebkurš sevi cienoš eiropas profesionālis,neskatoties uz regālijām,nopelniem,nepalaidīs garām iespēju pamācīties,piedevām tik svarīgā fīder turnīrā.Viņš mūs pārsteidza ar savu atklātību un diplomāta spējām.Āreji tāds milzīgs un draudīgs cilvēks,bet sarunā vienkāršs un galvenais godīgs makšķernieks.Domaju lielāko ties pateicoties Mattiasam un viņa pieredzei copējot ar fīderi šajā kanālā,mes spējām izmainīt savu attieksmi pret vietējo copi un veikt uzlabojumus ekipējumā.Ar lielāko prieku padalīšos ar jums,ar to,ko uzzināju no sarunām ar šo vācu fidera gurū.
Angļu komandas treniņš,angļu komandai bija iespēja aizvadīt 25 sesijas šinī kanālā.
Airētāju kanāls Watersportbaan - stipri nopresēta ar makšķerniekiem ūdenstilpne ar lielu zivju daudzumu.Vietējās zivis makšķerē simtiem eiropas copmaņu sacensību tempā un atlaiž atpakaļ.Kanālā dominē dažāda kalibra brekši,šeit viņu ir tukstošiem.Makšķernieku presings berksi ir padarījis ļoti viltīgu,tas ir kļuvis ļoti izvēlīgs pret barībām un ēsmām.Mattiasa vārdi skanēja tā:neattaisnoiet sevi ar to,ka zivis te nav,tāpēc tā neķerās.Zivs ir faktiski uz katra kvadrātmetra,vienkārši vajag atrast pareizo pieeju.
Galvenā ūdenstilpnes īpašiba ir tā,ka breksim te ir liels dabīgās izcelsmes barības daudzums.Sāk likties,ka breksim pilnīgi neinteresē makšķernieku piedāvatās barības,bet tas tā nav.Iespējams dēļ liela dažādu kukaiņu un ūdenszāļu daudzuma,breksis dod priekšroku barībām zaļā krāsā,ar ļoti dozētu dzīvbarības piemaisījumu:sīku motili un sakapātām sliekām.Mattias mums piedāvāja atteikties no standart barībām uz biskvīta bāzes un pamēģināt barību zāļā krāsā ar Betaine greene(augsta proteina piedeva ar zivs miltu pamatā,saturoša speciālas aminoskābes,kas uzbudina zivs apetīti).Par tādu darba maisījumu mums kļuva samaltas zivju peletes no angļu kompānijas Sunbaits ar nosaukumu Supercrucsh green.Kā vēlāk izrādījās tas lieliski pievilināja vietējo breksi.Supercrucsh green ļoti smags,bez redzamas aktivitātes,smalkdespresīvs eļains pelets,tā smaržā jūtami izteikti zivs motīvi,kaņepes un kaut-kādu ūdenszāļu smaržas - kā reiz tas,kas nepieciešams vietējai zivij.
Mattias mums piedāvāja samazinat sistēmas līdz minimumam,pavadiņas diametru,āķu lielumu,barotavas lielumu lai tā pēc iespējas klusāk ienirst ūdenī,tas viss tikai dēļ tā,lai breksim varētu padot barību un ēsmu pēc iespējas (neizraisot aizdomas) dabīgāk.Mattias apgalvoja,ka vietējais breksis ir pārāk viltīgs.Uzvedās,kā dārga restorāna viesis,visu uzmanīgi nogaršojot,izbauda katru kumosu.Tādēļ āķiem jābūt ne lielakiem par No 16,āķa asmenim jābūt noslēptam ēsmā.Slieka uz āķa jābūt uzsēdināta tā,lai varētu mierīgi pārvietoties,tāpēc pavadiņas diametrs nedrīkst būt lielāks par 0,10mm ,var būt pat mazāks.Vēl šim nolūka, sistēmas elements,kas noved barotavu no pamatauklas bija jabūt aptuveni 12cm garam,pateicoties tam pavadiņa mazāk iegrima dūņās.
Kas attiecās uz distanci,Mattias piedāvāja ķert pie pretējā krasta 1/3 no kanāla platuma.Principā mēs arī paši bijām nonākuši pie tādas domas treniņu laikā.Nezinam ar ko tas saistīts,arī Mattias īsti nespēja to izskaidrot,visdrīzāk breksi maz ķēra no tā krasta puses.Kaut gan pēc paša Mattiasa vārdiem,breksis šeit ir katrā kvadrātmetrā,tikai jāmak viņš pareizi noķert.
Copes taktika šeit ir nogaidoša,ka teica Mattias breksis te ir "jāizsēž",pauzes starp pārmetieniem ir ilgas,līdz pat 20 minūtēm.Vajag pēc iespējas precīzāk trāpīt izvēlētā punktā un pēc iespējas klusāk to izdarīt.Vajag pēc iespejas samazināt barotavas lielumu:jo mazāks troksnis,jo biežāk zivs copē.Ja copes neseko,jācenšas uzmanīgi pievilkt barotavuar roku pavelkat auklu no pirmā gredzena uz spoles turētaja pusi,aptuveni uz pavadiņas garuma tiesu,lai ēsma novietojās uz barības punkta(vietu).Tā rīkojās angļi un vācieši:manipulācijas laikā var sekot momentāla,assa(jaudīga)cope.
Pievērsiet savu uzmanību,kā jūs pasniedzat ēsmu - teica Mattias - vietejais breksis ir ļoti kašķīgs,tam var nepatikt ēsmas kumos.Jūs laikam pamanījāt,ka sportisti ilgāku laiku veltīja ēsmas uzlikšanai,ēsmai jabūt ne tikai visu laiku svaigai,bet arī pēc iespējas naturālāk jaizskatās.Mattias mums nodemonstrēja vairakus paņēmienus,kā uzlikt ēsmu uz āķa un pastastīja kādas kombinacijas ir visvairak pieprasītas(strādājošas).
Realizējiet tikai stabilas,parliecinošas copes,vieglie rāvieni var nedot rezultata,jo vietējais breksis bieži vien kumosu noprovē,apčamda,parbauda vai kumos ir ēdams.Neliels brekšu bariņš var ļoti ātri atsaukties uz barības "galda",aizķerot auklu,kustinot barotavu,nogaršojot ēsmu un ātri to izspļaujot.Visas šīs aktivitātes būs pamanāmas uz spices,viegli piesitieni,raustīšana.Neņemiet to visu galvā,sažmiedziet kulakus un pacietīgi gaidiet riktīgo copi:cope būs,kā attejoša vilciena sastāvs.Piecērtiet ne vertikāli paceļot fīderi,bet gan pretēji ejošāi zivij,maksimali tuvu ūdenim,tad zivs ies jūsu virzienā.Zivs jāizvada lēnām,ar atbrīvotu bremzi,lēnam pumpējot un neceļot zivi ūdens virsmā,tad jūs spēsiet realizēt faktiski katru copi.
Padomu protams bija daudz vairā,jo tā bija personīga Mattiasa pieredze.Mēs bijām ļoti pārsteigti par Mattiasa atklātumu,neizpratam viņa motīvus.iespējams tas bija kaut-kā saistīts ar viņa seņču vesturi...katra gadījumā:paldies tev Mattias!Gan mēs kādreiz spēsim atmaksāt ar to pašu,iespējams tas kādreiz notiks pie mums krievijā.
Mācīties kopā ar komandu
Viemēr mācies no komandas biedriem un dalies ar savu pieredzi,jo tas reāli saliedē komandu un dod pozitīvu rezultatu.Personīgi man tā bija ceturtā mācība šajās sacensībās,kas uz visiem laikiem izmainīs manu domāšanu par komandas effektivitāti un sadarbību.Šajās svarīgākajās priekš manis sacensības,pareizi un precīzi nodotā informācija spēlēja lielāko lomu.Jau pēc pirmā treniņa katrs sportists bija atradis kaut-ko noderīgu,kāds atrada distanci,kads pareizo āķi,pavadas garumu,ēsmu u.t.t.Vakarā,komandas apspriedē vajadzēja to visu argumentēti pasniegt komandas bidriem.
Atceros cik man bija to grūti izdarīt:domaju ne tikai man.Dažreiz processa laika lieta bija aizgājusi pat līdz atklatiem apvainojumiem,kads klausījās,bet kāds tikai izlikās,ka uzklausa,bet īstenība dzirdēja tikai sevi.Daži skaisti demonstrēja cik labi tiem gajis treniņa,paradot savu copmaņa varēšanu,bet nakamajā treniņā viņu metode izrādījās nestradā un viņi nespēja saprast,kas par lietu.Kāds attaisnojās,bet kads klusēja ar pašparliecinatu ģimi,kāds klusēja izjūtot savu bezpalīdzību.Pēc diviem neveiksmīgiem treniņiem un izdarītu lielu analītisko darbu,es saku manīt,ka mēs vairs nespēlējam viens ar otru,spēli kurš ir gudraks,krutaks,bet meklejam patiesību.Acīs mums kveloja vēlēšanas izspiest maksimums informaciju vienam no otra,priekš katra no mums.Protams rakstura īpašibas,mentalitate dzīves uztveršana sākuma mums traucēja,bet ar katru nakamo dienu mes aizvien labak sakam uztvert viens otru.Komandas sadarbība bija labaka mana īsaja fīder sporta pieredzē,esmu ļoti pateicīgs komandas kapteinim,palīgiem,biedriem par šo pieredzi,meklējot patiesību Beļģu brekšu copē.Paldies draugi,tā bija labākā macība manā makšķernieka mūzā.
Paldies palīgiem
Uzvara nav iespējama bez pieredzējošiem palīgiem.Uz otro pasaules čempionātu bez septiņiem izlases sportistiem,līdzi devās vēl četri palīgi,ne pēdējie cilvēki krievijas fīder sportā:ģimenes pāris Paša un Svetlana Gorelovi,Maksims Majorovs un Dmitrijs Gvozģevs.Šie jaukie cilvēki nolēma pilnīgi brīvprātīgi mums palīdzēt.Ziedojot laiku un naudu viņi devās uz Beļģiju palīdzēt izcīnīt musu komandai uzvaru.Es domāju šo cilvēku pašatdeve kļuva par saistošo elementu komandas saliedētībā un ļāva mums pēdējā sacensību dienā pa īstam parādīt realo krievijas izlases spēku čempionatā.Pēc savas pieredzes zinu - cik nepateicīgs ir palīga darbs.Treneris palīgam dod r'ikojumus,kādai komandai sekot,skatīties piemēram kā startam sagatavojās angļi,kādu barību izvēlās Beļģu izlase,nofotografēt kādu sistēmu izmanto Ungāri,kāds pārmetienu algoritms ir Itāļiem.Šādi palīgi faktiski ir katrai izlasei,tie seko ar binokļiem,fotografē,pieraksta katru noderīgo informāciju,seko gandrīz katram sportistam kurš ir noķēris kādu zivtiņu.Seko katram sektoram,krāj un apkopo visus rezultatus,vēlak visu informaciju nodod savai izlasei.Ja nebūtu palīgu mēs nekad neuzzinātu,kā pareizi jauzsēdina ēsma Holandiešu stilā,kā pareizi nogremdēt auklu un noņemt slodzi no spices pēc iemetiena,nezinātu ar kadām barībām strādā angļu un vācu sportisti.Palīgi vajadzības gadījumā var pozitīvi uzlabot garastāvokli,atbalstīt grūtā brīdī,pateikt kādi rezultāti ir zonā,kurš ir līderis un ko viņš dara taktikas un tehnikas ziņā.Es no visas sirds esmu pateicīgs šiem cilvēkiem,par atbalstu un laicīgi nepieciešamās informācijas nodošanu no trenera.Liels paldies maniem atbalstītājiem kompānijai "Москанелла",bez viņiem es nebūtu ticis līdz atlases turnīram un uz pasaules čempionātu.Vēl esmu pateicīgs kompānijai "Альбарелла" un internet - potālam www.heverest.ru par ticību man,ka profesionālam sportistam.
Paldies visiem,kas mūs atbalstīja,faktiski katru dienu saņēmu daudz SMS,no līdzjutējiem,no visdažādākiem valsts reģioniem,tas mums deva papildus stimulu cīnīties šajā pasaules čempionāta.
Neskatotie uz ne visai labo krievijas izlases sniegumu šajā čempionātā.Krievija vienalga paliks vēsturē pirmie pasaules čempioni fīderī.Makšķerēiet ar fīderi,tas padara cilvēkus labakus.Un tiekamies pie ūdeņiem!
raksta autors Aleksejs Fadjejevs,žurnāls "Рыбачьте с нами" 12.2012.