Kultūrslāni pēc katras tūres visi smuki nolasīja un salika organizatoru maisos ...)
Vismaz es, laikam pirmo reizi, tik skrupulozi lasīju savus benīšus 

Tu gan esi viltīgs ... Cepuri nost par to ,ka Tu mācēji izpogāt daudzus rūdītos...
Sāc domāt par nika nomaiņu ...
Un treneris ,kaut virtuāli ,bet palīdzēja ,vai ne...?
Kautkad mēģini izstāstīt sajūtas starp TEAM SALMO TOURNAMENT un to mietu ,kas Tev bija iepriekš ...:)

Patiesāibā Volvo ir taisnība - ir jāpadalās ar info.

Te manas piecas kapeikas:
- Par copi Zundā.
Domāju, ka daudzi piefiksēja, ka zivis tur ir, tikai nevis uz nepatīkami melni pieķēzītās/apaugušās grunts, bet gan mazliet virs tās. Kad to sapratu, uzliku sev par uzdevumu ēsmu likt tādu, kura varētu mazliet peldēt un plivināties.
Pinka kopā ar krietni garu pavadu savu paveica. Palīdzēja arī burvju smaržiņas uz ēsmas. Tāpat izmantoju kādu nelielu viltībiņu, lai ēsma ilgāk kristu lejā. Bet tā lai paliek manējā. Ja izdosies to atkārtot vēl pāris reizes, tad varbūt padalīšos

-Par Team Salmo Tournament 300 pikeri
Fantastisks kāts. Man gan pieredze ar kātiem ir neliela, bet šis iegūlās rokās ar pirmo metienu.
Metiens sanāk precīzs. Tā kā strādāju ar 20-40g barotavām līdz 30m distancē, par šo diapazonu varu teikt - savu kātiņš paveica godam!
Pie izvadīšanas nostrādāja nevainojami. Pēc pieciršānas labi jutu pat maili. Ar kātu esmu apmierināts kā tramvajs
Grunts iztaustīšana gan vēl nesanāca tik labi, kā gribētos. Tur mans otrs mīļais kāts Shakespeare X3 nāca palīgā.

Jā. Par veco kātu, kā jau par aizgājējiem - saku labu vai neko. Lai vieglas smiltis šim kātam.

VOLVO  liec mierā -nekādu konkrētu infu neprasīju....  
Jo te sen nedalās ar KONKRĒTU infu ... Katrs ir par sevi ...
Tas nav uzbrauciens ,bet draudzīgs ieteikums katru ievērības cienīgu atziņu atstāt pie sevis ,nedaloties ...

VOLVO neesi tik depresīvs ar informāciju ir jādalās padalies ar kādu kātu un auklu diametriem izvilki kaiju un vai "pumpēja"

Bez Andresena arī nevar nav jautrības! TEAM SALMO TOURNAMENT  50 tiešām labs!!!

Pēdējā laikā mums tie mači dikti sarežģīti, maz zivju nesanāk tā pa īstam "atrauties". Cerams Jūlijā Ēsmas kausā viss mainīsies un mēs beidzot tiksim pie brangiem lomiem!

Es gribētu teikt paldies tiesnešiem par padarīto darbu, cerams arī nakošajos posmos viņi tiesās tik pat labi!

Lielās zivs nominācija noteikti paliks arī turpmakajos posmos, bet par mierinājuma balvu domāsim.

Pievienošu atskaiti arī no savas puses.

Piektdienas treniņā konstatēju ka nekādu brīnumu nebūs un būs jāķer sīkas zivteles un jācer uz kādu bonusiņu. Tāpēc nolēmu piemeklēt piemērotus āķus un pavadas izmēru, kā arī kombinēju dažādas ēsmas. Distanci izvēlējos vidēju, barība eksperementāla, it kā paredzēta karūsām, bet kā vēlāk izrādījās tiri labi der jebkurai zivij! Laikam jau karūsas tuvumā nebija. Tā pat strādāju ar kapātām sliekām, baltaiem u.t.t. Mēģināju atrast robežu lai nesanāk pārbarot sīčus kas tur peld, cerēju uz to ka varētu uz tādu zaceni pienākt kas lielāks. Savilku normāla izmēra plicīšus, raudiņas, mailes daudz nebija tāpēc uz viņām patrenēties neizdevās, bet prātā paturēju  iespēju ka viņas būs jāķer, iepriekš nedaudz biju patrenēies uz mailēm un kas jādara zināju. Ilūzijas par super lomiem pirmajā maču dienā neloloju, sen jau esmu guvis mācību nepaļauties uz treniņdienas rezultātiem.

Pirmā diena.

Izloze, nereāla veiksme, ielozējos A - 1 sektora! Pluda mačos zivju tai galā netrūka, tā bija reāla cerība uz kādu augstāku vietu zonā. Pie sevis nodomāju - ka tik kaut kādu muļķību nenolais! Nervi uzvilkti tā ilgā gaidīšana pirms ieiešanas sektora uzvilka manus nervus nepajokam, paldies Siluro par "zālēm", par gardo cepumu! Nedaudz atslābu, saņēmu sevi rokās un biju gatavs copei.
Izliku mantas un sāku "taustīties" pa grunti, meklēju distanci. Šai sektorā vienkārši nevarēja nemēģināt ķert pie pretējā krasta, kanāls bij daudz šaurāks un pretējā krastā "seksuāli" rēgojās lēpenītes! Ņēmu stipro kātu un sāku taustīt tālo distanci, pavisam tuvu lēpenēm copēt nebija iespējas, jo zem ūdens cik nopretu bija daudz zālēs un citu ķērāju. Nācās pavilkt uz savu pusi kādus 4 metrus tur bija ideāla grunts, reti sastopamas šai kanālā smiltis un vietām arī akmentiņi ar gliemjiem.
Tad pārgāju uz smalkāku rīku un turpināju meklēt tuvākā distāncē, atradu perspektīvi vietiņu, bet diezgan seklu. Varēja mest nedaudz uz kreiso malu kur bija bedrīte, bet tur jau copēja vietējais ar grunteni un putru. Tuvāk sākās mēslaine kurā marķieris lasīja visādus sūdus. Nodomāju ka zivtelei iespējams labāk patik tāds pampaks un ja tomēr nāksies skaldīt sīceni viņai ta bedre nafig nav vajadzīga, Jāatzīst es vairāk cerības liku uz tālo distanci.

Atskan pirmais signāls kas vēsta par iebarošanas šakumu. Nogādāju uz tālo distanci 4 barotavas ar barību un 1 ar tārpiem. Sāku barot tuvo, sametu 5 - 6 mazās barotavas ar barību un divas ar motili, gaidu otro signālu ... Copēt sāku ar tuvo distanci, pirmo stundu pavadu diezgan nīkulīgi ik pa laikam vēroju kā tuvākie kaimiņi izvelk pa kādai sīcenei, tad ja nemaldos Iesācējs tiek pie kādas smukākas zivteles, Jura ar kaut ko paņem ar ķeselīti. Nu domāju " nam takoi hokei nenužen" jāpāriet uz tālo! Žvadzinu iekšā un 30 sekunžu laikā seko pirmā cope! Ralizēju, pieņemu uz krūti vienu plaukstas lieluma plici, ap sirdi paliek nemierīgi, ātri metu iekšā un pēc minūtes ķeselē jau peld maza raudele. Tad sākās čakars ar copes reģistrāciju jo uz dubināla man 1,5 oz spice, nervi beigti! Ņemu tuvās distances dublējošo kātu un pārtaisu uz tālo distanci, spice 0,75 oz. Un negrama nenožēloju pāris minūšu zaudēto laiku! Copi redz ideāli ar realizāciju pašvaki, bet zivtiņas tāpat sanāk tekoši lasīt. Tā vingroju pāris stundas ik pa laikam reanimējot punktu ar tārpiem, bet kā jau viss labais arī te man laime beidzās. Nācās pariet uz tuvo distanci. Noskumis iepidžinu pirmo barotavu ar tārpiem tuvajā un momentāli seko cope, patīkams bonusiņš galā, pat nācās ņemt sačoku talkā! Nākamais metiens un atkal laba copīte, plaukstinieks uz krūts un seko ātrs pārmetiens. Pauze un tad seko atkal brekšuka pastiepiens, nervi saspringti un notiek ātrs piecirtiens, mama mija, idiots kur bija steigties!? Pavelku pusmetru un atāā bonusiņ!
Nu domaju kaput, punkts izslēgsies un tā arī bija... pavilku vēl dažus sīkos tas arī viss. Atskan beigu signāls a man no galvas neiet ārā tas abidnijs shods, domāju pie sevis - par tādu stulbumu esmu pelnījis dabūt pa pakaļu, situācijās kad tev veicās ar sektora izlozi un vēl piedevām nāk zivs klāt, bet tu pūdelē, nepaņem visu kas iespējams turklāt ar stulbu steigu zaudē reālu iespēju paņemt pārliecinoši zonu... tā rīkoties nedrīkst! Sceros un mans rezultāts 1,320 kg, itkā ir ok, sekoju tiesnešiem un skatos kas konkurentiem, labs loms bija Iesācējam, bet mani nepārspēja. Nākamais kas man reāli varēja likt trūkties bija Mr. Liepiņš komandas biedrs saucās! Bet arī viņš man piedeva un rezultātā paliku 1. zonā! Urāāaa, bet iekšēja bals atgādina - raslabonam nav pamata, neaizmirsti 2013 gada čempi!!!

Otrā diena.

Izlozē man tiek B - 13 sektors, interesants cipar... Domu galvā bija pārāk daudz, piedevām nevarētu teikt ka biju labi izguleies un iepriekšējās dienas saule atstāja savu iespaidu, kapitāli noguris.
Saliku štrumus, nolēmu tāpat kā iepriekšējā dienā izmantot divas distances. Tikai te pretējais krasts nelikās vairs tik pievilcīgs, tāls iemeties un uz grunts daudz ķērāju. Liku uzsvaru uz vidējo, iebaroju tā pat kā pirmajā dienā. Blakus pa labi Siluro, pa kreisi komandas biedrs Ļoša, jautra kompānija. Abi uzsāk dienu ar optimistiskām copēm un ātri nolec no nulles, es savukārt sēžu un pīpēju jau h.v.z. kuru cigareti pēc kārtas! Man pilnīgi nav poņas ko darīt... copes ir - izvilkt nevar! Nomainu pavadas, āķus beidzot kaut ko sāku lasīt... kut kas ir mazā pirkstiņa lielumā ķīši! Bet priecē fakts ka kaimiņi ar neko dižu neceļ ārā. Man protams tas mazs mierinājums jo katram no viņiem bija pa vienai puslīdz normālai zivtlei kuras es varētu pārspēt tikai ar par desmit saviem ķīšiem. Nolemju aiziet uz tālo distanci, tur novingroju aptuveni stundu un ņifiga man nav! Bezceris piezogās arvien tuvāk, ideju nav. Situācija atgādina Vši gada mačus Ventā!
Nu tad rikojos kā lielākā daļa cilvēku eju uz visu banku un gāžu iekša kapatās sliekas! Iegāzu kādas 8 barotavas! Un aizgāju atkal uz tālo, nolēmu dot tuvajai distancei atelpu, lai paklusē un iespējams pienāks kāds lielais. Te man tiešām noveicās, nostāvot klusumā uz punkta tomēr pienāca big fish. Un to es bez steigas paņēmu sačokā, nevienam nav jāstāsta kādas tajā brīdi ir izjūtas, vienīga zivs kas spēj tevi paglābt no pilnīgas izgāšanās, katra sekunde velkās kā mūžiba, pietuvini to sačokam iesmel un no sirds noveļās nereāls smagums. Smaids pa visu ģimi, bet līdz mača beigām vēl nedaudz vairā par divām stundām. Nav ko priecāties, jakoncentrējās uz copi!!! Turpinu mētāt, zivs ķerās super tikai izmērs tāds ka bail mest tīkliņā, liekas ka caur acīm izbēgs! Turpinājumā ķēru ķišus un vairākas reizes mainīju distanci, bet jēgas no tā nebija. Pēc svēršanās paliku 3 zonā kas man kopā deva 4 punktus. Ar rezultātu esmu ļoti apmierināts. Sanāca stabils sniegums, ar nepacietību gaidu nākamo posmu, zivju tur jābūt dāāāudz vairāk un cīņa solās but nepajokam saspringta!

Tiešām neliela atskaitīte no LČ 1. kārtas. ( Zunda)

Treniņš:
Treniņš paiet nesteidzīgi un tajā vairāk meklēju atvērtas durvis uz brekšuku sirdīm, jo viņu tur bija un ļoooti daudz, bet tā arī pie viņiem nevienam tā īsti neizdevās tikt.

Pirmā diena:
Ielozējos 14 sektorā, kurš solījās būt ļooooti interesants, jo tur atradās daudz labu un spēcīgu konkurentu. Man liekas ka pat dzirdēju ka to nosauc par nāvinieku sektoru . Tā arī bija, jo cīņa tiešām bija ļoti saspringta visu 5 stundu garumā. Pirmās divas stundas centos ķert ne maili, bet skatoties, ka Normunds to ļoti labi velk, man nebija izvēles, un kā Edgars teica, arī es pievienojos onānistu pulciņam. Tā arī visu atlikušo laiku maile, maile, maile...... . Bet 2. vieta zonā.

Otrā diena:
Šodien sēžu blakus Vladislavam Tolmačovam. Abi saprotam, ka viens otram atpūsties nedosim. Kādu pusstundu cenšos noķert kādu pličuku, kas arī izdodas un pēc tam pārgāju uz manu ,, mīļāko zivi,, šajās brīvdienās. Mailīti. Un es to atkal darīju visu atlikušo laiku. Pēdējā stundā man izdevās ar viņu saprasties un jutu, ka varētu būt atguvis nokavēto, jo Vladislavs no paša sākuma sāka mailēt ooooj tojestj feederēt un izvirzījāss vadībā. Svēršanās atkal lika iesvīst, jo kad Vladislavs izcēla sadoku, likās ka viņam sudraba būs vairāk, bet cipari nomierināja. Nākošais sviedru vilnis bija, kad Vladislavs Bubnellī pateica, ka Leitis zonas beigās ir izvilcis divus BREKŠUS, kas palika lielāki ar katru sektoru, bet atkal cipari nomierināja. Rezultātā 1. vieta zonā.
Kopvērtējumā 2. vieta un lieliski iesākts Latvijas čempionāts fīdermakšķerēšanā.

Paldies ORGANIZĀTORIEM par labo atmosfēru, tiešnešiem par vērīgajām acīm un darbu.
Paldies Uldim Pauperam par dziedinošajām meža veltēm!!!! ( Kalnciemā no manis konīts)!

Paldies GUDRIEM.LV par atbalstu.

Oj aizrāvos

Vieksmi pie un uz ūdeņiem!