Vakar interesanta copīte sanāca. Tā kā ik pa laikam sanāk atšaut barotavas - domāju pamēģināšu šoklīderi. Sākumā pamēģināju ar tukšu barotavu pamētāt - likās tā jocīgi slīd cauri rinķiem tas mezgls, bet nu attālumu varēju aizmest cik vajag un par to nesatraucos. Pielādēju barotavu ar barību un džinksss! barotava nost un salieca rinķīti. Biški papsihoju, bet nu paša vaina, jo paņēmu nezināma diametra mono mājās un laikam bija par resnu un iespējams mezglam ūsas vajadzēja apgriezt. Fiksi pārsēju uz sistēmu bez šoklīdera, distanci uzliku un sāku barot. Neilgi pēc copes ar pavadiņu atkal uztaisīju kļūdu, pirms metiena laikam nepačekoju ar pirkstu vai kautkas kaut kur nav apmeties un metienā aizlidoja daļa no kāta )) Kātu izdevās pievilkt, bet barotava līdz ar to aizķērās aiz kantes - un tur arī palika... Atkal biki padusmojos, bet nu turpinu copi. Straume taisīja jokus - brīžiem copēju ar 60g barotavu, brīžiem 100g nesa zemāk. Ir laiks nopūdelēt vēlreiz - jūtu kautko labāku galā - domāju jāpamēģina ar sačoku pirmoreiz mūžā paņemt zivi praksei. Divreiz netrāpu zivi sačokā un trešoreizi sačokā ieķerās āķis(man auduma tīkliņš diemžēl) un zivs aizpeld. Atkal pie sevis nolamājos! Tad paķēru mazākas zivtiņas un tad lielajā straumē jūtu labu ņēmienu un ir kautkas makans galā, papumpē, papumpē un atkal lamājos uz sevi(bremze par stipru bija!!!) pavada nost! Pacopēju vēl laiciņu un domāju jau laist mājā, sāku kravāties, kaimiņš saka, lai neloku sačoku, jo būs lielais. Saloku sačoku un nesu uz mašīnu, pagriežos - kāts raustās kā traks! Skrienu, ņemu kātu un irrrr kaut kas labāks, un krastā 1.5kg breksītis, man smaids līdz ausīm! Kopumā padsmit zivis, kaimiņam nekā(fīdera sistēma ar barību, bet pārmet reizi pusstundā un barība neizskalojas).

Fīderis rullē un ar katru reizi iet arvien labāk!