Nu tad es arī - biju copēt ... Lielupē
Kopā ar Borodu un vēl vienu copmani šodien devāmies uz Lielupu pie Garozas ķert visu, kas ķeras. Bijām jau tuvu galamērķim, kad saņēmām ziņu - upes mala kā kolhoza kartupeļu vaga. Pilns ar copmaņiem, ka brīvu vietu praktiski nav
Apspriedāmies un izvēlējāmies citu vietu Ljelupē - pretī Jūrmalai.
Ūdens līmenis nav augsts, ūdens tomēr vēl duļķains. Vējš vēl nav pamodies, tomēr straume gar mūsu krastu nes zāles.
Tā kā copēt gribējās tā, ka acīs griežās, nolēmām palikt un mēģināt laimi.
Iesākums teicams - Boroda uz pirmo iemetienu izvilka labu breksi, kurš bija kampis tā, ka ākis jau tuvu pie anālās atveres.
Pēc šīs copes visiem klusums, bet pamazām parādās pa ķīsītim un breksēnam.
Tad tieši sejā uzpūta auksts vējš un cope pārtrūka. Vējš pierima - cope parādījās. Tā nu mēs ņēmāmies cope, vējš, zāles, drazas, vējš, drazas, cope, vējš, ķīsis, mazs plicēns, drazas, vējš, ķīsēns, ķīsēns, drazas, breksis, ....
Galu galā kopīgiem spēkiem savācām 5,6 kg brekšu (mazās nemaz nelikām tīkliņā).
Pirmie brekšuki jau čurkst uz pannas
Copes sezona atklāta godam!