Jan wrote:Maris wrote:Pateicoties tai nespējai vēl kāda zivs līdz šai dienai ir izdzīvojusi .Savādāk nopērc Sensas un upe tukša!
Nu beidz, pats taču labi zini, ka ne jau tikai no barības atkarīgs rezultāts, bet no daudz un dažādiem faktoriem. Starp kuriem tādi kā "zivs negrib ēst", atmosfēras spiediens, mēnes fāzes u.t.t. ir pēdējā vietā un pa lielam tā ir tikai tāda attaisnojumu meklēšana.
Lielisks piemērs šinī ziņā ir Volleri. Aizbrauciet un varēsiet pārliecināties paši, ka pārsvarā atbildes uz jautājumu kā ķeras, ir - neķeras, nav pat copes, šodien zivs negrib ēst, spiediens un vis kas cits, tikai ne pats. Pēc tam pamēģiniet un pārliecināsieties paši, ka ir gan copes, gan zivis ķeras.
Apskaužu cilvēkus, kuri spēj visu mūžu saglabāt tādu pašpārliecinātību:) Noteikti nemakšķerēju tik ilgi, tik daudz un tik labi, bet no manas necilās pieredzes un tā ko esmu uzzinājis no citiem, par mani daudz labākiem makšķerniekiem, varu likt galvu ķīlā, ka zivīm ir reizes, kad tu vari karināt motili pie deguna, tā šķaudīs tam virsū un vari kaisīt ūdenī ko gribi, tā vienkārši neņems. Ja tā nebūtu, tad sportistu lomi vienmēr būtu pāri par 10 - 20 kg. Taču pārsvarā tie ir daudz pieticīgāki un nav runa par mačiem. Arī ikdienas copē. Piemēram, vai NG katru reizi saķer 10 - 20 kilogramiem zivju. Protams, viņam šādi lomi gadās biežāk nekā man, bet arī aplauzieni viņam nebūt nav viens pa sezonu un es neņemtos apgalvot, ka NG ir slinks, dumjš vai neko nejēdz:)
Dzīvs piemērs no manas copes šopavasar. Vienā copes reizē vimbas savilku.... ja ne 10, tad kādus kilogramus 20 vai 30 uz galvošanu. Nākamajā reizē, es varēju izstellēties kā gribu, piedāvāt ko gribu un kur gribu.... vimbas bija nārstā un vienkārši neēda. Zivis ir tādi paši dzīvnieki kā visi pārējie. Un tāpat kā visiem pārējiem dzīvniekiem, ir reizes, kad tās neēd. Vai tam par iemeslu ir sekss, vai kas cits, bet zivis nav nekādi pārdzīvnieki, kas var ēst onlainā, vienmēr un visur. Protams, ja esi ūberkruts, tad biežāk izdodas zivi pierunāt kaut ko pamēģināt uz kārā zoba, bet tas tik un tā neizdosies 100% un vienmēr.
Un reizēs, kad zivis ķeras viena pēc otras, es neloloju ilūzijas, ka esmu baigi kruts. Es saprotu, ka šī ir ļoti veiksmīga dažādu apstākļu sakritība. Tādēļ reizēs kad zivis neķeras kā gribētos, bet izdodas atrast tām atslēdziņu, ir daudz vērtīgākas par tām, kad var tās vilkt lopā.
P.S. Neapgalvoju, ka man ir absolūta taisnība, tas ir tikai mans viedoklis:) Un nekad necenšos savu nemākulību novelt uz laika apstākļiem, ūdens līmeņa svārstībām, mēness fāzēm, vai ko citu:) Makšķerēšana ir tāds interesants process kurā nekad nebeidzas mācīšanās. Tajā brīdī, kad mācīšanās izbeidzas, zivis arī pārstāj ķerties:)