Es, izspiežu svaigu ķiploku un biezumus lieku traukā pie baltajiem mušiniekiem-viss notiek!!!

Šodien tika iegādāta ''Lazdu riekstu eļļa'' aukstā spieduma. Neataisītai ir jau graujošs aromāts.

Nākamreiz mēģini izmantot šo vietni www.uploads.ru .

Tika iegādāta ''Sky & More'' , tilpums 250 ml, liekas bija 3,90 Ls

turpinām gatavoties sezonai !

Graujošais !!!!

Lūk ko man izsniedza Googl.

Dzelteni barojošā polenta

Polenta ir kukurūzas putra, ko gatavo no maltas kukurūzas jeb, pareizāk sakot, no kukurūzas miltu mannas. Tipisks visas Itālijas, bet visvairāk tieši Ziemeļitālijas ēdiens. Kā pamatēdiens Itālijā tas ir populārs jau kopš 18. gadsimta, bet ienācis jau 15. gadsimtā, kad to uz veco pasauli atveda kāds no jaunās pasaules ceļotājiem. Pirms tam Itālijā par polentu sauca gan kastaņu, turku zirņu, gan plēkšņu kviešu un griķu putras.

Vēl līdz 20. gadsimta beigām polentu uzskatīja par zemnieku ēdienu. Piemēram, Itālijas dienvidnieki visus, kuri dzīvo  Ziemeļitālijā, īpaši Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā sauc par „polentoni”(putras ēdāji), protams, domājot to kā apvainojumu. Tomēr, lai cik polenta būtu populāra Itālijas ziemeļos, to ēd visā Itālijā un visādos veidos. Lombardijā polenta taragna tiek pagatavota kopā ar griķu miltiem. Citi ēdieni, kā polenta uncia, polenta concia, polenta e gorgonzola, tiek pagatavoti ar dažādiem sieriem. Itālijā ir pieejami divi galvenie malumu veidi. Veneto ir smalka maluma, Lombardijā un Pjemontā – rupja maluma polenta.

Polentas gatavošanas laiks var atšķirties atkarībā no graudu maluma un reģiona, kurā to gatavo. Šodien ir pieejamas trīs veidu polentas – klasiskā jeb ilgi vārāmā, ātri vārāmā un šķīstošā polenta, un abas pēdējās ir pagatavojamas 2–10 minūtēs, taču 18. gadsimtā tādas nebija, un parasti polentu gatavoja vienu līdz pat trīs stundām.
Tas, protams, nebija viegli, bet, tā kā ēdiens bija lēts un barojošs, to gatavoja diezgan bieži, pārsvarā lielam cilvēku skaitam, tāpēc katls atradās malkas krāsns vidū un visu šo laiku bija jāmaisa, lai vienmērīgi izplatītos siltums, nebūtu kunkuļu un būtu krēmīga putra. Ir teorijas, ka maisīt lika bērniem, lai tiem aizņemtu rokas.

Arī mūsdienās, polentu gatavojot daudziem cilvēkiem, tā ir jāmaisa un jāgatavo tieši kā senāk, bet cik gan bieži nākas gatavot polentu 10 un vairāk cilvēkiem? Ja gatavo 2–10, tad ir vieglāk, un mūsdienu katliem ir biezāki dibeni un iespējams regulēt siltumu. Ja gatavo maz cilvēkiem, tad tā var droši gatavoties pati un tā jāmaisa ļoti reti. Krēmīgumu polenta iegūst no tā, ka kukurūza satiekas ar karstu ūdeni un notiek tāds process kā želatinizēšanās. Tikpat labi polentu var gatavot arī krāsnī, īpaši ja plāno tajā gatavot vēl kaut ko. Tādējādi var izmantot vienu enerģiju un iegūt maksimālu rezultātu. Lai gan mūsdienās ir pieejami ātri pagatavojami polentas veidi, kāds itālis teicis, ka nekad neviena polenta nevar būt laba, ja gatavota mazāk par vienu stundu. Un gatavota vēl ilgāk, tā ir vēl labāka. Jo ilgāk vāra, jo tai ir maigāka garša.

Ātri gatavojamā polenta pirms fasēšanas paciņās tiek iztvaicēta un izžāvēta. Šķīstošā jau ir pagatavota un viegli šķīstoša, un tādu gatavot ir tas pats, kas izvēlēties dzert šķīstošu kafiju.

Tā kā polentā nav gutēna, tā ir laba visiem. Tajā ir arī salīdzinoši daudz dzelzs, cinks, fosfors un magnēzijs, ogļhidrāti, kuri pat palīdz asinīs samazināt glikozes līmeni.

Lai gan vispopulārākā ir itāļu polenta, to ēd visā Eiropā, tikai nosaukumi un receptes atšķiras.

Turcijā – muhlama. Tipiska ziemeļos
Slovēnijā – polenta
Portugālē – pirão
Austrijā – Plenta, un te to bieži ēd brokastīs
Bulgārijā – kachamak
Albānijā – harapash
Rumānijā – mămăligă
Ungārijā – puliszka (rupjāka nekā Itālijā). Pagatavo vai nu ar kondensētu pienu, vai kazas piena biezpienu. Ar sēnēm un bekonu
Serbijā – palenta

Kā iegādāties

Veikalos meklē stone ground. Tā būs ilgi gatavojamā. Quick cooking – ātrā.

Kā uzglabāt

Kā visus graudaugus – vēsā un sausā vietā. Noslēgtā traukā.

Kā pagatavot

Svarīgs ir karstums. Nevar vārīt uz lielas liesmas, jo tad šķidrums pas ātru iztvaiko un neiesūcas polentā. Ieteicams gatavot gan uz ūdens bāzes, gan buljona, gan 50:50. Bet nelieto pārāk stipru buljonu, kas „nogalinās” putras garšu. Putrai ar pienu var pievienot visu, ko sirds vēlas. Dažādus sierus – piemēram, rikotu, maskarponi, Parmas, zilos. Saldu krējumu. Tikpat labi – vītinātu gaļu vai iepriekš saceptu bekonu. Saceptas sēnes. Ikvienu no piedevām labāk pievienot pašās beigās, kad polenta jau gatava. Iemaisīt, ļaut vēl pavārīties kādas minūtes un pasniegt.

Ja polentu pagatavosi stingrāku, ne kā putru, izsmērē to 1–2 cm biezumā uz pannas, kas ieeļļota ar olīveļļu. Atstāj, lai tā sacietē un atdziest, bet noteikti pārklāj ar pārtikas plēvi. Kad tā auksta, sagriez, kādās formās vēlies, un grilē vai cep uz pannas vai cepeškrāsnī, uzliekot sieru vai ko citu. 

Autors: Signe Meirāne

Par šo gribētos dzirdēt nedaudz vairāk. jo pagaidām ir izdevies atrast tikai šādu ar copi saistītu informāciju:

"Полента. Это кукурузная каша среднего гранулометрического состава. Обычно она используется в сыром виде в прикормках на плотву. Полента имеет очень низкую питательность. Ее основное достоинство - механические свойства. Она заставляет очень быстро работать даже очень клейкие смеси. Кроме того, она относится к немногим продуктам, обладающим эффектом горизонтального действия." (Николя Детри)

Neatteikšos no piedāvājuma.
Ja iepatiksies, tad gan jau arī atradīsim kur to vēlāk dabūt, pašlaik svarīgi dabūt tik daudz lai ir ko izmēģināt.

Kur šīto labu mantu var iegādāties?