Фидером конечно.
Дистанция ловли примерно 35м. Рельеф дна ракушка, своеобразный стол с глубиной порядка 1,5 м.
Пробовал и на глубине в 4 метра там вообще тишина полная.
Прикормки трапер Dream Dinamit + Karp.

Vakar biju Voleros.
Vējš nepieklājīgi stipri pūta sejā, straume ievērojama, ūdens līmenis zems, kuģi kā parasti. Copi ieraudzìt bija grūti
Cope bija interesanta. Ņēma uz dažādām ēsmām, bet labāk uz ko smalkāku.
No 11iem lìdz 15iem salasīju dažus kg.
Pārsvarā lielas un treknas raudas pārmaiņus ar plicēniem. Mani aplaimoja arī divi brekšuki mazliet zem kg katrs.

Noķēru dažas zivis un slapjas apenes. Tobiš - biju gatavs fīderēt, lai vai kas. Lomā dažas raudas un plicēns.  Pats un kolēģis slapji līdz ausīm. Slapji līdz kājām, rokām utt.  Bet nav jau laika apstākļi, kuri varētu ietekmēt fīderistu. visas zivis peld tālāk.

Ar baitruneri un brīvu auklu.Knifs varbūt ir tur ka blakus fiderim netālu no iebarotās vietas,upē zem fidera bet vienā distancē.

Дааа,сколько раз не ездили на бульупе,место возле моста всегда занято местной "ЭЛИТОЙ" по этому ловили чуть дальше,вправо на пирсе.
Вимбы не было?
Мы ловили до кубка мило за неделю или полторы,плотвы почти не было(по крайнер мере у нас,а под мостом ее ловили),активно брала вимба и только одна мерка взяла...

Vecīt ,Tu ar savu pēcoperācijas sindromu mazāk pa Buļku vazājies...Šis nav tas laiks ,kas Tavai veselībai par labu nāks..
Ne asakas !

Biju šodien pa dienu savā upē-Gaujā.Pēc Daugavas plašumiem mūsējā tāds strautiņš vien ir .No sākuma biju vietā kur 2 ned. atpakaļ labi pavilkām jelčikus.Kā akā.Cīnijamies stundas trīs,mainīju distances-viena vārga copīte.Pārbraucu pāris līkumus zemāk uz palielu ziemas bedri.Tur pavisam cita bilde.Cope ar pirmo metienu,ņēma gan vairs ne tik azartiski kā septembrī bet stabila cope visas dienas garumā.Jeļčiks priecēja ar izmēru,daži trāpijās 200g+.Laikam zivis nostājušās jau ziemošanas vietās.Esmu jau tā pieradis pie šoklīdera ka šodien uzsienoties uz tīras pītās locīju āķus vaļā uz nebēdu.Vēlāk sapratu ka tās bija vimbu copes.Tā kā ar smalku pavadu bez šoka nekā.Bremzīte ar jau laikam bija pa stingru.Realizācija gan kliboja-procenti 20 labākā gadījumā,tāpēc jau laikam cirtu tik briesmīgi .Bet nu kg 5 saskrāpēju,+1 smuka vimba.Laiks priekš oktobra ja neskaita pavēsu vēju ideāls.

tu Ķelderlejas bedrē sēdi ?

Plkst.5 nop rīta junioram temperatūru izdevās nosist uz pieņemamu un sieva deva dobro. Uz dullo sametu somā loriņus un braucu uz Buļļupi. Benzīntankā mani piečakarēja un trīs cukuru vietā pie kafijas nepiebēra neko. Sākums cerīgs:)

Nezinu cik jums tur mačos tiek dots laiks sagatavoties, bet es knapi iekļaujos divās stundās. UN copēt sāku jau līdz ar gaismiņu:)

Buļļupe apbēdināja - ūdens līmenis krietni lejā. Atradu iepriekšējās reizes vietu, kur apakšā smuks gliemezis. Šoriz tie bija 20 metri no krasta. Tuvu. Ielādēju smuku pamatiņu un paņēmu vieglo fīderi ar 20 gramu barotavu. Pirmais iemetiens pa tukšo. Otrajā neliela copīte, bet garām. Trešajā raudiņa uz 100 gramem ieceļo zivju glabājamā tīkliņā. Kaut kur aiz muguras pāri niedru galiem sāk līst laukā kodīgi saules stari. Auksts pēc suņa. Vējš velk gar niedru stūri... prasās bļitkotāja drānas vilkt laukā no skapja dziļā stūra.

Nu tā pamazām štepselēju pa kādai mazai raudelei, līdz vienā cēlienā jūtu, ka galā ir kas ņiprāks.... izrādījās rauda uz gramiem 300. Pēc tam atkal mazkalibra raudeles. Vienubrīd iestājās cerīgs klusums. Jau ieprieks šajā vietā bija gadījumi, kad pēc klusuma parādās brekšuki vai kāda cita rupjzivs. Taču šoreiz manu cerīgo noskaņu izjauca motorlaiva, kas pilnā ātrumā pārnesās pāri iebarotajai vietai. Paātrināju barošanas tempu un raudeles atgriezās. Atkal brīdī, kad likās, ka copes kļūst cerīgākas un nav vars raudeļu aso uzsitienu, pāri barotajai vietai pārjāja riktīgs kuteris uz kura klāja vēl skanēja skaļš bumsi, bumsi.... ibio...

Sakodu zobus un turpināju izstrādāt uzbaroto vietu. Brīdī, kad raudeļu copes sāka kļūt retākas.... pāri iebarotajai vietai atkal pārjāja motorene....

Tā arī paliku ar neatšķaidītu raudu lomu. Kopumā neslikti, bet biju cerējis arī uz kādu ņiprāku zemūdens iemītnieku.

P.S. Īsti neiebraucu to motoristu taktiku. Buļļupe plata diezgan, jājies pa vidu cik tev tīk. Kādēļ ir jābrauc pa kanti, turklāt tuvo kanti. Man nav iebildumu, ka kāds velcētājs pārbrauc pāri lēnām pukšķinot, jo viņš arī zivis meklē tur kur tās ir, bet ja tu vinkārši nesies ar motoreni tālēs zilajās, vai tiešām nevar laist pa upes vidu... nesaprotu...

Nākamreiz laikam būs jāņem divas distances un viena jāieliek lielajā dziļumā. Tur mazāk tās motorenes traumēs zivīm apetīti.