Beidzot esmu atradis laiku ko uzrakstīt. Pirmajā gadā man bija visai ambiciozs plāniņš tikt desmitniekā.Kaut kā līdz ar nagiem izdevās .Otrajā gadā plāns bija neizkrist no desmitnieka.Izdevās uzlekt augstāk par savu pakaļu tikt pat pie sudraba kopvērtējumā,biju diezgan šokēts.Šogad nekādus plānus nekalu, starpsezona bija visai sarežģīta. Nācās pat emigrēt uz pāris mēnešiem lai sakasītu priekš dienišķā Sensas .Kaut kā neticami bet pat netiekot nevienā posmā medāļos izdevās atkārtot pagājušā gada rezultātu un atkal sudrabā. Noveicās atkal .Nu neko nākamgad ir palikusi tikai viena interesanta vakance ...... .Bet nu būsim reāli, nākotne jebkurā gadījumā pieder jaunajiem. Bet kā te nesen rakstīja NG-padoties netaisāmies .
Par pēdējo posmu.Lai kā man negribējās pirmā dienā B zona.Jāmet esot 60 + vēlams.Par cik joprojām tādu instrumentu nav, iestartējām tuvu pie 50. Pus stundu sīkie ņem nonstopā, pēc tam pilnīgs stop.Mokos labu brīdi bez rezultāta, pa to laiku kaimiņš pa kreisi tuvājā izceļ breksēnu tuvu pie kg. Pēc laika vēl vienu nedaudz mazāku. Šī distance man ir uz otrā kāta, pieslēdzos un lēnā garā kāda zivtele parādās.Tieku pat vēl pie viena puslīdz brekšuka.Taču arī te apklust. Eju atpakaļ uz iepriekšējo distanci, pāris sīkaļas un viss.Straume pierimst, mēģinu tomēr vēl tālāk. Pieslēgties kaimiņam pa labi .Tur iet nedaudz labāk, pāris puskilavnieki, taču kaimiņš tomēr presingu iztur un var teikt apķer mani. Beigas, ar nepilniem 3 kg ceturtais.Otrā diena A zona. Nu šeit jūtos kā mājās .Mēroties liekas ka tai maksimāli tālajā distancē ko varu aizsviest tomēr nav tik dziļš kā vajadzētu būt un tā īstā kante ir vēl tālāk. Tāpēc izvēlos noriskēt un izvēlos šam gadam netipisku
distanci ap 27 m. Ja kaimiņi vilks jau no starta tad protams d...,bet ja ne pa to laiku iespējams kaut ko jau savilkšu. Tā arī vilku savas sīkaļas un pie viena sekoju kaimiņu tālšāvējiem. Man par prieku nekas labs tur nenotika un varēju netraucēti izpausties savos 27 metros. Bet nu redzēju es tikai četrus konkurentus, tālāk krūmi. Vienīgi pamanīju ka tālākais redzamais kaimiņš pa labi ik pa brīdim strādā ar uzķeramo. Tā kā nācās rauties kā saka ar melnu muti lai ko savilktu.Un tad ap puslaiku viņa godība Viņš. Pusotrinieks. Laikam no Lucavsalas tik nedaudz uzēdies . Kaimiņi ar panāk tuvāk un nekas cits neatliek kā turpināt ravēt sīkuļus .Plicis,rauda,plicis,rauda,rauda, asarīts un atkal rauda un tā tālāk.Tik pašās beigās pa kādam plaukstas breksītim. Beigas, nedaudz pāri 5kg un tomēr pirmais. Yes !
Kaut kā tie bigfiši mani mīl šogad, katrā posmā pa vienam virskilo breksēnam. Ir par ko padomāt . Īsumā kaut kā tā .
Paldies Ēsmas vīriem par organizāciju,viss kā parasti bija OK !