,šis laikam ir sanācis sportiskākais gads manā dzīvē.Sākot no pavasara gandrīz viss no darba brīvais laiks ir veltīts mačiem.Bēdigākais tajā ir ka copei parastai laika paliek maz.Jāsāk laikam ar to ka pagāšgad viens visiem zināms cilvēks kuru šeit pazīst kā Goldmans,kura viedoklī es domāju noteikti vērts ir ieklausīties,teica šeit tādus vārdus,citēju-
''Un redzot limēni kurš attīstas neapstājoties, ir skaidrs ka treniņš nav aizbraukt uz sacensību vietu pacopēt brekšus.
Varu derēt ja kāds no apakšgala vienu vasaru vēltītu tikai sikzivtiņu stancēšanai, tīri attīstīt ātrumu un pie apstākļiem kad nav konkurences tas būtu vienreizīgs, rezultāts būtu daudz labāks.''
Ņēmām to vērā un visu pagājušo rudeni un šā gada sākumu veltījām tai tēmai.Sapratu ka galvenais tai lietā ir realizācija,lai katra pat vismazākā copīte nestu rezultātu.Ātrums ar protams ir svarīgs bet tas vairāk ir atkarīgs no katra paša fiziskajām īpašībām un protams no treniņiem.Pa cik sezona bija lielo zivju ziņā trūcīga tas atmaksājās.Volvo kauss,Ēsmas kauss,arī Voleru posms tam pierādījums.
Kopumā jāsaka ka jūtos kā saka uzlēcis augstāk par savu pakaļu,otrā vieta LČ ir vairāk tāds veiksmes stāsts nevis objektīvs rezultāts.
Īsumā par pēdējo posmu.Bračka desantēja mani jau ceturdienas rītā,patrenēties sanāca labi.Breksēnu salīdzinot ar jūliju bija kļuvis vairāk,bija skaidrs ka bez viņiem nevinēt.Nedaudz nepaveicās ar izlozi,vietas nebija tās labākās,taču kaut ko jau saķērām.Pa cik galvenais bija kopvērtējums centos lieki neriskēt lai pavisam neizgāstos.Vēl pietam abas dienas vienāds svars,pirmā dienā ar Kasparu,otrā ar NG-pa 4,5 punktiem.
Paldies Siluro,Jan,Krišjānim un Kārlim,Lāčukam un Volvo,Pedro un Dresden,Ivaram un visiem pārējiem par jauko kompāniju,vakari kā parasti bija neaizmirstami.Būs ko atcerēties visu ziemu.
Noslēgumā gribu pateikt Vislielāko paldies bračkam ,bez viņa atbalsta diez vai tas būtu noticis.
Bilde no Boroda kolekcijas
]]>
]]>
