Pietrukst laika dresden gan jau bus
!!!!

Tas jau vairāk attiecās uz Kvarcu un Bubi.

Vēl fakts ir tads ka var paskaitīt punktus no normunda un kriša pie latvijas un tad ari var redzēt izmaiņas kolosālas un arī treneri uzradisies , bet mums līdz tam tāls ceļš. :):)
Gan jau, Vajag jau paslapstīties pa pasauli apkart ar un kā nekā kaus jau ar draudzības nevis valsts mēroga. ķjip.
Latvieši dzirēju nakošgad daži nebraukšot.

Tāda punktu skaitīšana ir pašapmāns ,rēķināties vajag ar realitāti ,diemžēl ...
Par to ,ka kāds nebrauks nākošgad ,-vecīt ,neklausies baumas D...Tas kādam bija mirkļa vājums ,tā gadās...
Par komandas treneri ar dzelzs dūri -mums pagaidām tāds nav saredzams pat tālumā... ,jo viņam ir jābūt neapstrīdamai autoritātei, cieņai, uzticībai viņa lēmumiem un arī bijībai) ...Ttreneris atbild par REZULTĀTU .
Nu labi ,ir viens ,kas atbilst šiem kritērijiem ( manā skatījumā ) ,bet viņš pats copē un statusu nez vai gribēs mainīt...:D
Un spēlējošais treneris ir tikai pustreneris...
IMHO...

Pedro, iesaku nākošreiz kaut kur ričuku iebāzt autiņā. Ir tādi saliekamie (tiešām maz vietas aizņem, paraugs man darbā, kolēģim). Baigi feini gar copmaņiem var norullēt.

Vecīt ,vairākām komandām tādi bija ,un pat ne saliekamie...Bet realitāte ir tāda ,ka mums autiņi nebija no gumijas...:D

Otrajā dienā izlēmām strādāt ar to materiālu kas iepriekšējā dienā mums deva normālus rezultātus. Jokeris ar melnzemi, 14 āķi 50 - 75 cm. Ēsmas motiļi ar pinku un protams turpināt eksperimentus ar citām kombinācijām. Savukārt es nolēmu jokeri neizmantot vispār un kapāt visu dienu slieku, ēsmu ziņā neko daudz nemainīju. Gribēju iet uz visu banku un pārbaudīt vai tādā veidā nevar izprovocēt lielo brekšu uzmanību.
Rezultātā Kārlis ar Bubi savilka vairāk, bet Volvo ar Valdi ar nebija slikti rezultāti, tas ļāva cerēt uz normālu vidējo punktu skaitu mačos. Man galīgi negāja, bet kā saka slikts rezultāts arī ir rezultāts. Principā uz maču dienu zināju ko maisīt un ko neizmantot copes laikā. Komandai izvirzījām mērķi noķert pa 4kg, tas likās uz to brīdi optimālais variānts uz ko tiekties.

Pirmajā dienā ielozējos B 23 neko sevišķu pateikt par vietu nevaru. Nomērījos , startā iebaroju 4 medium barotavas ar barību un 2 ar jokeri. Pēc pirmā iemetiena gandrīz uz kritienu cope un sačokā mazais puņķainais uz kādi 200 gr Turpinu copēt un periodiski vilkt mazos, tad vien brīd copes apsīkst, kļust ļoti kaprīzas. Pa laikam velku asarīšus, pa kādai raudiņai un super resnai mailei. Pēdējas div stundas copi redzēt faktiski nav iespējams, tad daru to ko darīt nevajadzēja! Mainu āķus, pavadas kroč taisu pašnāvību stundas garumā, tā vietā lai mēģinātu zivi piemānīt, piemānu pats sevi. nonākot atpakaļ pie tām pašām pavadām un āķu lieluma saprotu kā kas līdzīgs man jau reiz ir gadījies. Sāku eksperimentēt ar pieciršanu. Iesākumā viegli piecērtu uz skaitu 70, tad pamazām samazinu intervālu līdz 30 un tas beidzot dod savu rezultātu, zivtiņa ne katru reizi, bet daudz biežāk nonāk manā ķeselē. beidzu tūri ar svaru nedaudz virs 3kg kas man dod puszona 5 punktus, varētu teikt ka nav labākais rezultāts, bet pie tādas copes man likās tīri pieņemams turklāt tas vēl atstāja kaut kādas izredzes turpināt cīņu komandas labā par iespējami augstāku vietu tabulā. Vakarā dalījos ar saviem novērojumiem un Kārlis apstiprināja manu teoriju, tas viņa tīri labi līdzēja sasniegt skaistu rezultātu zona. Pie tā arī palikām, ja copes kļus neredzamas vienkārši sākam atskaitīt taimeri, barot pēc iespējas mazāk ar barību, slieku vispār liekam mierā kamēr nav 100% pārliecība par krakenu klātbūtni.

Otrajā dienā tiku tai pašā zonā B15, tur pat kaimiņos Normunds. Startā barot nesteidzos, iedodu 1 baribas devu un 2 jokeri uz sava punkta un pa barotavai uz katru sānu. Gaidu startu, pirmais iemetiens un plicis galā, nākamais un atkal plicis tik zaraza nodilst pusceļā, tad vēl viens aiziet pusceļā. Pēc tam šakās gemorojs, pliču nav ķeru mikro asarus ... PSC!!! balus čaļi tekoši lasa zivteles, ar acu kaktiņu redzu kā Normunds izceļ ko lielāku, kaimiņš pa kreisi ar neatpaliek a man smalkie papugaiļi! Tā es pavadu divas stundas, pacietīgi gaidu savu brekšukus, ar lielām grūtībām noturos lai nešaktu mest ūdenī pinku ar kapātu slieku. Beidzot kad vis zb sāku darīt to kas bija jādara no paša sākuma! Ķeru ar tukšu barotavu apkārt iebarotajam punktam, piecērtu uz skaitu 40, mānos ar džigošanu un pereodiski veicu iemetienu ar barību savā točkā no kuras ik pa laikam sanāk ko dabūt. Vienu stundu lasu smakos, bet tad arī tas izrubijās. Pētu ko dara kaimiņš pa kreisi un konstatēju ka vīņš tupa dubinē ar metrīgu pavadu, pauzes pa 5 minutēm! Nu  eksperimentēju arī es, bet ne piekā laba mani tas nenoved, Tamdēļ nolemju atgriezties pie ipriekšējā plāna, kaut arī tas nebija super gājiens, bet vismaz kaut ko man izdodās pa laikam pavilkt. kaimiņa gājienu es sapratu tikai maču izskaņā kad izdevās pamanīt ēsmu, čalis tupa salika pilnu āķi ar motiļiem ta lai sikie nevarētu noskrubunāt visu gaļu līdz nedaudz lielāka eksemplāra pienākšanai un tas reāli darbojās! Jo liekot 2 - 5 motiļi copi neredzot tie tika izsūkti.

Nu vienvārd sakot tā es kļuvu par počotno komandas ČĻENU! pēdejais savā puszonā.
No sevis gribu patekties komandai par sadarbību, mēs ieguvām kolosālu pieredzi un noteikti atgriezīsimies tur nākamgad. Paldies Pedro par padarīto darbu, nostaigātaiem kilometriem un atbalstu. Bet ... ideālā variantā ir braukt 8. cilvēku sastāva ar vismaz vienu vai pat labāk diviem pieredzējušiem sportistiem treneru lomā. Rēāli trūka maču laikā informācijas par konkurentiem zonās. Ir nianses kuras var zināt tikai cilvēks kas pats piedalās mačos. Vajag vienu kas koriģē darbību aiz sportistu muguras un dod norādījumus gan sportistiem, gan palīgiem, tad es domāju mūsu rezultāti arī neizpaliks!

Tomēr ir vajadzīgs treners kurš pateiks ne tu ķersi to un uz to ja nē kāp krasta un sēdi malā, lai arī kā jo savādāk komanda rezultātu sasniegt nevar. Komandai ir vajadzīga stabilitāte nevis viens pirmais un otrs 12, labāk abi 4 vai 3šie.