Gruntsmakšķerēšanā izmantojot barotavas vai svarus,liela slodze gulstās uz monofilo vai pīto auklu.Iemetiena brīdī vai atvēzējoties,barotavas svars var palielināties desmitām reižu.Tamdēļ bieži vien nākas izmantot daudz izturīgākas auklas,līdz ar to palielinās auklas diametrs.Kas grunts makšķerēšanā nav tas labākais.
Izmantojot specialu fīder auklu vai pīto,tās diametrs būtiski atstāj iespaidu uz copes procesu,bieži vien dēļ liela auklas diametra,nākas izmantot daudz smagāku svaru.
Bet ir iespēja izmantot smalkākus auklas diametrus.Šim nolukam pie pamatauklas gala vajag piesiet lielāka diametra auklas gabalu "šok līderi"
Piemēram pie pamatauklas 0.20mm pievienojam auklas gabalu diametrā 0.25-0.28mm
Vai arī piemēram pie pītas auklas 0.10mm pievienojam monoauklas gabalu 0.22mm
Šis auklas gabals(šoklīderis) dzēsīs visas pārslodzes iemetiena brīdī un ļaus jums izmantot pamatauklai minimalus diametrus.Tieši tāpēc arī šim auklas gabalam ir dots tāds nosaukums - "Šok līderis".
Vēl viena Šok līdera priekšrocība,uz tā pa taisno var sasiet dažāda veida sistēmas,sevišķi neuztraucoties,ka pēc copes tas gabals bus janogriež.Tas tomēr ir labāk nekā katru reizi zaudēt pāris metru no pītās auklas!

Šok līdera priekšrocības.

Dod iespēju mest lielākus svarus
Var izmantot krietni mazāka diametra pamatauklu
Šok līderis no monoauklas ir daudz noturīgāks pret pārtrīšanos
Negriež pirkstus iemetiena brīdī
Dēļ savas elastības,piedod daudz kļūdu zivs izvadīšanas brīdī
Uz šok līdera var siet dažādas sistēmas

Šok līdera trūkumi.

Mezgls ar kura palīdzību ir pievienots šoklīderis sliktāk slīd caur mazaiem gredzeniem,kas savukārt nedaudz samazina iemetiena attālumu
Aiz savienojuma mezglu bieži vien ķerās dažādas drazas,kas bieži vien aizdambē spices pirmo gredzenu.
Uz šok līderi palielinās straumes ietekme.

Ir savas priekšrocības un savi trūkumi,tāpec makšķerējot ar fīderi vajadzētu izvērtēt savas prioritātes.
Neliels ieskats mono-šok līdera diametros.Lidz 100gr svaram pilnīgi pietiek ar 0.22-0.25mm Ja svars pārsniedz 100gr,tad vēlams izmantot no 0.25-0.30mm
Šok līdera garums parasti ir vismaz divi makšķeres garumi,piemēram ja fīderis ir 3.60cm,tad šok līderim vajadzētu būt aptuveni 7m.

Pats savienojumam izmantoju Albright mezglu,zemāk būs video.Vienīgais ko gribētu piebilst pie parādītā uz video,tīt ap pamatauklu vajadzētu 7 reizes uz katru pusi,nevis četras! Un apkārt vienmēr tinam smalkāko diametru,lai mezgls sanāk pēc iespējas smalkāks.

Терри Эдмондс

Автор статьи Терри Эдмодс - английский кастингист. В статье описывается правильная техника выполнения самого распространенного среди рыболовов-карпятников метода заброса - заброса над головой. Автор дает практические рекомендации, при помощи которых можно значительно повысить дальность заброса.

Я пишу, надеясь, что серия маленьких статей о методах дальнего заброса, с помощью которых я действительно хотел помочь людям добиться прогресса в этом вопросе, будет восприниматься лучше, чем одна большая статья, в которой все проблемы смешаны вместе. Я получаю много личных сообщений на форумах и электронных писем с просьбой дать совет относительно повышения дальности заброса, а множество плохих рекомендаций, написанных об этом вопросе, делают его еще более запутанным. Люди интересуются повышением дальности заброса не только грузил, но и при использовании ПВА мешков и сподинге, так что я хочу осветить различные области дальнего заброса шаг за шагом, и, надеюсь, все станет намного более понятным, и вы сможете улучшить свои рыбацкие возможности. Наиболее часто даваемый совет, который я читал, - тренировка позволяет достичь совершенства. И он в большей степени верен, но если вы не знаете того, что нужно делать, как вы можете это тренировать????

Я хотел бы немного рассказать о себе. Я изучил навыки заброса на кастинговых турнирах, соревнуясь с несколькими лучшими кастингистами мира, и потратил много часов познавая то, что дает уверенность при выполнении заброса. В результате я выиграл много клубных соревнований у международных кастингистов, установил рекорд площадки и добился лучшего личного результата превышающего 270 ярдов (~ 246 метров). Около 20 лет я периодически занимался карповой ловлей. Эти краткие сведения обо мне говорят о том, что я знаю как делается заброс.

Как я повышаю дистанцию заброса??? Преимущественно меня спрашивают о забросе над головой, потому что этот способ заброса справедливо используют почти все рыболовы-карпятники, поскольку он дает высокую точность и может, будучи выполнен правильно, быть достаточно силовым.

Чтобы сделать максимально далекий заброс Вы должны в его процессе заставить грузило двигаться по максимально большой дуге в пределах ограничений каждого специфического стиля, большая дуга = большая скорость грузила = дальность, так что это самый важный аспект заброса, которого мы должны добиться, и при забросе над головой его, к счастью, добиться легко.

На фото 1 изображено то, что я называю типичным забросом рыболовов-карпятников, который я постоянно вижу не только в процессе обучения, но и на берегу. Такой заброс может быть очень точным, но не очень хорош для дальних дистанций. Если Вы посмотрите на правую руку, она наклонена таким образом, что катушка почти касается головы, левая рука также согнута до уровня глаз, и я смотрю на воду, что очень хорошо для точности, но бесполезно для дальности заброса. Это нужно изменить!!!! Объедините эту технику с силовым дальним забросом и изо всех сил попытайтесь прогнуть удилище. Если вы не прогнете его, оно не будет работать для Вас.

Лучше взгляните на фото 2, здесь все готово к тому, чтобы действительно послать грузило очень далеко. Выпрямленная правая рука находится выше головы, создавая ось вращения, большую дугу, а также большой рычаг.

Левая рука также выпрямлена и создает всю скорость и силу. Правая рука при забросе не делает фактически ничего. Вся сила и ускорение в процессе заброса создаются за счет очень быстрого опускания левой руки, которое, будучи выполненным правильно, создает скорость и дугу, а также позволяет эффективно использовать удилище - большинство карповых удилищ легко прогнуть.

Сначала ощущения будут немного странными, но потратьте 30 минут, забрасывая вышеописанным образом, и я практически гарантирую значительное увеличение дистанции вашего заброса.

Следующий шаг состоит в использовании веса вашего тела - в любых метательных упражнениях вес используется эффективно. Я очень редко видел рыболовов, эффективно использующих вес своего тела при выполнении дальних забросов (останавливающихся у кромки воды и почти падающих в озеро - смеюсь взахлеб). Все что вы должны сделать для использования веса своего тела, это принять обычное положения для выполнения заброса, но перенести весь вес на заднюю ногу - подъем носка передней ноги облегчит задачу. Когда вы почувствуете, что почти падаете назад, вы все сделали надлежащим образом. См. фото 3.

Теперь грузило НЕПОДВИЖНО висит под удилищем. Я всегда поражаюсь количеству рыболовов, которые раскачивают грузило. Я не вижу никакой очевидной причины для этого и не понимаю зачем они это делают!!! Нам не нужны никакие раскачивания грузила, поскольку они могут повлиять на направление и согласованность заброса.

Итак, вес вашего тела перенесен назад, а руки подняты высоко вверх, перейдем непосредственно к процессу заброса.

1. Большой медленный шаг вперед.
2. Наклон вперед в направлении заброса.
3. Теперь резко опустите левую руку вниз до груди.

Использование шага и веса тела перед забросом позволяют предварительно нагрузить вершинку удилища, что сделает основной заброс намного более искусным. Это происходит потому, что если вершинка нагружена заранее, в течение короткого силового движения при забросе ее уже не нужно нагружать, и вся сила заброса будет быстрее передана в комель. Удилище будет намного легче прогнуть, в результате оно используется намного более эффективно. См. фото 4 и 5.

Точная настройка свиса лески при забросе

Свис лески - один из самых важных элементов любого заброса и может быть точно подобран индивидуально для достижения наилучшего чувства заброса, поскольку влияет на согласованность заброса, его высоту и чувство удилища.

Чтобы облегчить этот вопрос я приведу эмпирическое правило - обычно свис лески никогда не должен быть ниже стыка колен удилища, но это хорошая отправная точка. Если удилище ощущается мягким, постепенно уменьшайте свис дюйм дюймом до тех пор, пока ощущение не станет правильным, но никогда при забросе над головой не делайте свис меньше, чем до первого кольца от стыка колен удилища.

После каждого изменения свиса лески согласованность заброса и чувство удилища также будут меняться. После достижения комфортных ощущений при забросе прекратите менять свис лески и сделайте отметку на бланке удилища. В дальнейшем это позволит выполнять каждый заброс с одним и тем же исходным положением грузила.

Тренировка позволяет достичь совершенства

Я сотни часов практиковался в забросе (обычно при подготовке к турнирам или тестировании удилищ). Как и все связанное с движениями тела, тренировка согласованности и техники позволяет достичь совершенства. Я гарантирую, что, следуя указаниям, изложенным в этой статье, вы сможете совершенствовать свой заброс бесконечно, и вам будет намного легче забросить туда, куда раньше вы добрасывали из последних сил.

Мои главные советы для достижения тех самых заветных дополнительных ярдов

1. Вспомните эти наставления прежде, чем вскинуть руки вверх, посмотрите вверх и вперед, медленно шагните, когда передняя стопа окажется стоящей на земле, бросайте!!!!!
2. Вся сила и скорость исходят от левой руки, правая рука - только ось вращения (и наоборот, если вы левша).
3. Свис лески очень важен.
4. Используйте грузила весом от 3,5 до 4-х унций (как правило).

Я надеюсь, что эта маленькая статья оказала вам помощь. Я пытался сделать ее простой насколько это возможно. В следующий раз мы поговорим о снастях, которые могут помочь при выполнении заброса, но сначала добейтесь правильной техники, поскольку вы возможно будете удивлены тем, насколько далеко могут продвинуться ваши нынешние возможности.

Этот раздел очень важно изучить до того как пытаться выполнить дальний заброс

Пожалуйста, используйте шоклидер. Я рекомендую либо Berkley Whiplash на 65 фунтов, либо конический лидер Fox - оба являются превосходными изделиями.

Кожаный напалечник - еще один обязательный предмет. Его можно весьма дешево купить в аптеке. И намного лучше иметь напалечник, чем почти отрезанный палец. Поверьте мне в этом, я видел серьезные порезы от плетеных шоклидеров врезавшихся в пальцы.

Убедиться в том, что фрикцион полностью затянут, еще один верный путь к тому, чтобы не остаться без пальца после мощного заброса.

Я хочу сказать еще об одном моменте, на который следует обратить внимание - что находится вокруг Вас и кто/что находится в опасной зоне при забросе. Прохожие, природные объекты и другие рыболовы могут оказаться "на линии огня", пожалуйста, будьте осторожны.

Я всегда готов помочь или научить, поэтому пишите Telrck1@aol.com

Удачи и удачных забросов.

Оригинал статьи размещен на сайте компании Mainline Baits

Перевод: О.Певнев aka "Теоретик"

Cik noprotu uz bildes redzamais ir aizmāršiba,citiem vārdiem izsakoties,Strašnijs sevišķi neiespringst treniņu laikā.Sameta uz ātru roku vissu puslīdz pa malām un copē savā nodabā.
Bet tikun-tā izskatās,ka viņam sanācis visu izvietot parocīgi.

Bieži vien es visu daru jau automātiski,tikai kad uzsāku copi man sanāk izjust kādu diskomfortu,ja gadījumā esmu ko piemirsis,tad tādam sliņķim,kā es negribīgi ir jāatrauj sava pakaļa no iesēdētas vietas un jalikvidē diskomforta sekas! Tāpēc silti iesaku pirms apsēšanās vēl reiz ar skatienu novērtēt savu iekārtoto vietu!

Сегодня мы публикуем еще один способ изготовления поводочницы своими руками. Любитель фидера как никто другой знает, как важно иметь на рыбалке несколько поводков разной длины, толщины и с разными крючками. Некоторые рыболовы делают подходящие поводки на самой рыбалке, но большинство фидеристов все таки предпочитают иметь разные поводки в запасе. И для тех, кто еще не обзавелся подходящей поводочницей, этот способ изготовления от Валерия Федорова из Киева может оказаться полезным.

Откликаясь на Ваш призыв, хочу поделиться своим опытом, как сделать поводочницу для фидера. Чтобы иметь всегда под рукой полный набор поводков различной длины, вплоть до 1м надо покупать поводочницу большого размера. Это и дорого и неудобно при транспортировке, особенно в общественном транспорте. Я поступил следующим образом. Купил малярный валик из плотного поролона диаметром 6,5см, на который с помощью канцелярских кнопок наматываю поводки различной длины, из разной лески и с различными крючками.

Таким образом, вполне комфортно можно разместить до 30 поводков. При этом деформация поводков практически отсутствует. Если же поводки делать из лески с малой памятью, то деформации совсем нет. Указанный диаметр удобен тем, что длина окружности валика равна 20см.  Поэтому, когда я заготавливаю новые поводки требуемой длины, я просто делаю леской нужное количество оборотов вокруг валика. Кроме того большинство недорогих подарочных коньяков продаются в тубусах диаметром 7см. С учетом выступающих из валика кнопок и крючков, он (валик) хорошо и плотно входит в этот тубус. Единственное, что необходимо сделать, это аккуратно обрезать тубус по длине валика.

Tas gan nenozīmē ka jāizmanto tieši tādi aksesuāri (griezuļi, atsitēji u.c.) kā redzams attēlā un nevar izmantot kādus papildus aksesuārus (piemēram feeder gum). Galvenais ievērot pamatprincipu: barotava brīvi slīd pa šoklīderi / pamatauklu.

Kā rūdījās krievu tērauds:pasaules čempionāta pamācība

Tikai pēc kāda laika,atgriežoties no Beļģijas es atļāvos uzsākt rakstīt par notikumiem pasaules čempionātā.Man bija nepieciešams laiks,lai varētu "atiet" no visa kas ar mums bija noticis.Vajadzēja ar vēsu pratu visu apsvērt un izanalizēt.Lai pēc tam ar to varētu padalīties ar cilvēkiem kuriem nav vienaldzīga mūsdienu fider makšķerēšana.

Mans mērķis ir izstāstīt par to,ko personīgi esmu ieguvis,iemācījies šajā pasaules čempionātā.Kādas zināšanas esmu atvedis mājās,par to,kā rūdījās mans (krievu)tērauds.

Ghenta kanāls,pasaules čempionāta norises vieta.

Bez papīrīša tu neesi nekas....

Barauciens uz pasaules čempionātu Beļģijā,krievijas izlasei sākās ar ļoti nepatīkamu atgadījumu,dēļ kura izlases dalība čempionātā bija zem jautājuma.Beļģijas ārlietu ministrija l
idz pēdējam brīdim,kategoriski atteicās mums izniegt Šengēna vīzas.Pamatojot to ar standart shēmu,papīru izskatīšanu rindas kārtībā un datiem no Interpola,no kura bija jāatnāk informācija par katru no mums.Protams mēs bijām ļoti pārsteigti,jo vissi dokumenti mums bija pilnīgā kārtībā.Uz rokām mums bija aviobiļetes un 100% apmaksāts vaučers uz nummuru Beļģijas viesnīcā,nemaz nerunājot par to,ka bija dokumenti no Beļģijas makšķernieku federācija,kur bija teikts,ka bez esošiem pasaules čempioniem-krievijas izlasi,turnīrs izskatītos dīvaini.Bez visa šā mūs pārsteidza divu pašmāju organizāciju un dažu citu atbildīgo personubezdarbība.Līdz pēdejai dienai nebija skaidrība,vai komanda brauc,vai arī nē?
Vīzu mums beidzot izsniedza,bet ar lielu nokavēšanos,kas mums atņēma pāris treniņu dienas.No šis situācijas es ieguvu labu mācību.Pimkārt,ja vajag šengen vīzu,tad to ir jākārto savlaicīgi,vēl labāk paris mēnešu pirms brauciena.Tas garantē vīzas saņemšanu laikā un paglābs jūs no materiālo,kā arī moralo spēku zaudējuma.

Apkopot spēkus,uzvaras dēļ.

Tā ir nākamā mācība kuru es apguvu ikdienas treniņos un komandas sapulcēs,kur tika apspriesta taktika,k ari tehniskie jautājumi copējot eiropas brekšus.Izrādījās sekojoši fakti:jo meistarīgāki izlases kandidāti,jo grūtāk tiem nonākt pie kopsaucēja,kas īsti nepieciešams veiksmīgam izlases sniegumam,rezultātam.Ja meistariem izdosies pa īstam apvienoties komandā,tad rezultāts var izrādīties ļoti izcils.
Uz otro pasaules čempionātu devās krievijas fīdera elite,paši labākie sportisti.Andrejs Dumčevs - meistars,copējot kanālos,izcils speciālists copējot brekšus lielos dziļumos.Aleksandrs Rudenko - nepārspēts speciālists ātrajā raudu copē mazajās upītēs.Oļegs Osipenko - smalko zivju copes guru jebkurās ūdenstilpnēs.Aleksejs Krjučkovs - ātri apgūstoš,viegli adoptējās,universāls faktiski jebkuras zivs copē.Pāvels Kaniševs - nopelniem bagāts sportists,ar lielu pieredzi makšķerēšanas sportā,2011 gada čempions fīderī.Un protams es...par sevi grūti rakstīt,kāda ir mana stiprā puse,bet visi zin:fīdermakšķerēšana ir mans izaicinājums.Sapņu komanda -  nekā savādāk mus nevarēja nosaukt,kur katrs ir pasnodrošināts,pašpārliecināts,lepns un ambiciozs.Visi stipri,kā titāni,neviens neparādīs savas vājās puses,cīnīsies līdz galam un neatļausies uzvesties tā,lai citi komandas biedri,justu sava komandas biedra vājumu.Missija apvienot komandu stiprā kolektīva bija uzlikta uz Sergeja Orlova pleciem.Lielisks treneris jau pārbaudīts iepriekšējā fīdera pasaules čempionātā.Sergejs izdarīja kolosālu darba apjomu,izdarīja visu iespējamo un neiespējamo lai apvienot mūs stiprā kolektīvā:sākot ar rīta rosmi un beidzot ar ikvakara analitiskām taktikas apspriedēm un,ja vajag tad ar individuāliem treningiem,savu spēku ticībai,pārliecībai.Viņš centās musos ielikt,ka individuālie rezultāti ir otršķirīgi,personīgās ambīcijas un uzvaras nav svarīgas:tikai kopējs komandas darbs,domāšana spēs mūs novest līdz augstiem rezultātiem.Protams mēs visi centāmies noskaņoties komandas mērķiem.Bija ļoti grūti nonākt pie kopsaucēja.Tā laikam bija pati svarīgākā kauja mūsu dzīvē:mēs cīnījāmies ne ar pretinieku,bet ar saviem personīgaiem raksturiem,parveidojot tos katru mirkli.Katrs izdarīja visu ko varēja,ne viens nepadevās.Jā,mums nepietika laika izstrādāt līdz galam taktiskos copes paņēmienus,toties izdevās sajust vienotību un komandas cīņassparu,pašas stiprākās komandas krievijas fīder kustībā.Man liekas,ka otras tik stipras komandas mums vairs nekad nebūs.Atkārtošos:jo stiprāki sportisti,jo grūtāk tiem ir apvienoties vienā komandā,bet tas mums izdevās!

Mācīties,mācīties un mācīties...

Trešā mācība - nekad nepārstāj macīties no citiem sportistiem,pat ja tie ir citu valstu pārtāvji un vienmēr izsaki pateicību,tiem,kas ir dalījušies ar savu pieredzi.Es uzskatu,ka mums ļoti paveicās,ka vienā viesnīcā ar mums bija apmeties,pazīstams vācu sportists Mattias Veigang.Viņš apgalvoja,ka uz čempionātu bija ieradies,kā skatītājs,nevis,kā līdzjutējs,neskatoties uz to,ka piedalījās izlase no vācijas.Viņa mērķis ir - mācīties no citiem sportistiem un pārņemt viņu pieredzi.No sarunas ar viņu,es skaidri iegaumēju,ka jebkurš sevi cienoš eiropas profesionālis,neskatoties uz regālijām,nopelniem,nepalaidīs garām iespēju pamācīties,piedevām tik svarīgā fīder turnīrā.Viņš mūs pārsteidza ar savu atklātību un diplomāta spējām.Āreji tāds milzīgs un draudīgs cilvēks,bet sarunā vienkāršs un galvenais godīgs makšķernieks.Domaju lielāko ties pateicoties Mattiasam un viņa pieredzei copējot ar fīderi šajā kanālā,mes spējām izmainīt savu attieksmi pret vietējo copi un veikt uzlabojumus ekipējumā.Ar lielāko prieku padalīšos ar jums,ar to,ko uzzināju no sarunām ar šo vācu fidera gurū.

Angļu komandas treniņš,angļu komandai bija iespēja aizvadīt 25 sesijas šinī kanālā.

Airētāju kanāls Watersportbaan - stipri nopresēta ar makšķerniekiem ūdenstilpne ar lielu zivju daudzumu.Vietējās zivis makšķerē simtiem eiropas copmaņu sacensību tempā un atlaiž atpakaļ.Kanālā dominē dažāda kalibra brekši,šeit viņu ir tukstošiem.Makšķernieku presings berksi ir padarījis ļoti viltīgu,tas ir kļuvis ļoti izvēlīgs pret barībām un ēsmām.Mattiasa vārdi skanēja tā:neattaisnoiet sevi ar to,ka zivis te nav,tāpēc tā neķerās.Zivs ir faktiski uz katra kvadrātmetra,vienkārši vajag atrast pareizo pieeju.

Galvenā ūdenstilpnes īpašiba ir tā,ka breksim te ir liels dabīgās izcelsmes barības daudzums.Sāk likties,ka breksim pilnīgi neinteresē makšķernieku piedāvatās barības,bet tas tā nav.Iespējams dēļ liela dažādu kukaiņu un ūdenszāļu daudzuma,breksis dod priekšroku barībām zaļā krāsā,ar ļoti dozētu dzīvbarības piemaisījumu:sīku motili un sakapātām sliekām.Mattias mums piedāvāja atteikties no standart barībām uz biskvīta bāzes un pamēģināt barību zāļā krāsā ar Betaine greene(augsta proteina piedeva ar zivs miltu pamatā,saturoša speciālas aminoskābes,kas uzbudina zivs apetīti).Par tādu darba maisījumu mums kļuva samaltas zivju peletes no angļu kompānijas Sunbaits ar nosaukumu Supercrucsh green.Kā vēlāk izrādījās tas lieliski pievilināja vietējo breksi.Supercrucsh green ļoti smags,bez redzamas aktivitātes,smalkdespresīvs eļains pelets,tā smaržā jūtami izteikti zivs motīvi,kaņepes un kaut-kādu ūdenszāļu smaržas - kā reiz tas,kas nepieciešams vietējai zivij.

Mattias mums piedāvāja samazinat sistēmas līdz minimumam,pavadiņas diametru,āķu lielumu,barotavas lielumu lai tā pēc iespējas klusāk ienirst ūdenī,tas viss tikai dēļ tā,lai breksim varētu padot barību un ēsmu pēc iespējas (neizraisot aizdomas) dabīgāk.Mattias apgalvoja,ka vietējais breksis ir pārāk viltīgs.Uzvedās,kā dārga restorāna viesis,visu uzmanīgi nogaršojot,izbauda katru kumosu.Tādēļ āķiem jābūt ne lielakiem par No 16,āķa asmenim jābūt noslēptam ēsmā.Slieka uz āķa jābūt uzsēdināta tā,lai varētu mierīgi pārvietoties,tāpēc pavadiņas diametrs nedrīkst būt lielāks par 0,10mm ,var būt pat mazāks.Vēl šim nolūka, sistēmas elements,kas noved barotavu no pamatauklas bija jabūt aptuveni 12cm garam,pateicoties tam pavadiņa mazāk iegrima dūņās.

Kas attiecās uz distanci,Mattias piedāvāja ķert pie pretējā krasta 1/3 no kanāla platuma.Principā mēs arī paši bijām nonākuši pie tādas domas treniņu laikā.Nezinam ar ko tas saistīts,arī Mattias īsti nespēja to izskaidrot,visdrīzāk breksi maz ķēra no tā krasta puses.Kaut gan pēc paša Mattiasa vārdiem,breksis šeit ir katrā kvadrātmetrā,tikai jāmak viņš pareizi noķert.

Copes taktika šeit ir nogaidoša,ka teica Mattias breksis te ir "jāizsēž",pauzes starp pārmetieniem ir ilgas,līdz pat 20 minūtēm.Vajag pēc iespējas precīzāk trāpīt izvēlētā punktā un pēc iespējas klusāk to izdarīt.Vajag pēc iespejas samazināt barotavas lielumu:jo mazāks troksnis,jo biežāk zivs copē.Ja copes neseko,jācenšas uzmanīgi pievilkt barotavuar roku pavelkat auklu no pirmā gredzena uz spoles turētaja pusi,aptuveni uz pavadiņas garuma tiesu,lai ēsma novietojās uz barības punkta(vietu).Tā rīkojās angļi un vācieši:manipulācijas laikā var sekot momentāla,assa(jaudīga)cope.

Pievērsiet savu uzmanību,kā jūs pasniedzat ēsmu - teica Mattias - vietejais breksis ir ļoti kašķīgs,tam var nepatikt ēsmas kumos.Jūs laikam pamanījāt,ka sportisti ilgāku laiku veltīja ēsmas uzlikšanai,ēsmai jabūt ne tikai visu laiku svaigai,bet arī pēc iespējas naturālāk jaizskatās.Mattias mums nodemonstrēja vairakus paņēmienus,kā uzlikt ēsmu uz āķa un pastastīja kādas kombinacijas ir visvairak pieprasītas(strādājošas).

Realizējiet tikai stabilas,parliecinošas copes,vieglie rāvieni var nedot rezultata,jo vietējais breksis bieži vien kumosu noprovē,apčamda,parbauda vai kumos ir ēdams.Neliels brekšu bariņš var ļoti ātri atsaukties uz barības "galda",aizķerot auklu,kustinot barotavu,nogaršojot ēsmu un ātri to izspļaujot.Visas šīs aktivitātes būs pamanāmas uz spices,viegli piesitieni,raustīšana.Neņemiet to visu galvā,sažmiedziet kulakus un pacietīgi gaidiet riktīgo copi:cope būs,kā attejoša vilciena sastāvs.Piecērtiet ne vertikāli paceļot fīderi,bet gan pretēji ejošāi zivij,maksimali tuvu ūdenim,tad zivs ies jūsu virzienā.Zivs jāizvada lēnām,ar atbrīvotu bremzi,lēnam pumpējot un neceļot zivi ūdens virsmā,tad jūs spēsiet realizēt faktiski katru copi.
Padomu protams bija daudz vairā,jo tā bija personīga Mattiasa pieredze.Mēs bijām ļoti pārsteigti par Mattiasa atklātumu,neizpratam viņa motīvus.iespējams tas bija kaut-kā saistīts ar viņa seņču vesturi...katra gadījumā:paldies tev Mattias!Gan mēs kādreiz spēsim atmaksāt ar to pašu,iespējams tas kādreiz notiks pie mums krievijā.

Mācīties kopā ar komandu

Viemēr mācies no komandas biedriem un dalies ar savu pieredzi,jo tas reāli saliedē komandu un dod pozitīvu rezultatu.Personīgi man tā bija ceturtā mācība šajās sacensībās,kas uz visiem laikiem izmainīs manu domāšanu par komandas effektivitāti un sadarbību.Šajās svarīgākajās priekš manis sacensības,pareizi un precīzi nodotā informācija spēlēja lielāko lomu.Jau pēc pirmā treniņa katrs sportists bija atradis kaut-ko noderīgu,kāds atrada distanci,kads pareizo āķi,pavadas garumu,ēsmu u.t.t.Vakarā,komandas apspriedē vajadzēja to visu argumentēti pasniegt komandas bidriem.
Atceros cik man bija to grūti izdarīt:domaju ne tikai man.Dažreiz processa laika lieta bija aizgājusi pat līdz atklatiem apvainojumiem,kads klausījās,bet kāds tikai izlikās,ka uzklausa,bet īstenība dzirdēja tikai sevi.Daži skaisti demonstrēja cik labi tiem gajis treniņa,paradot savu copmaņa varēšanu,bet nakamajā treniņā viņu metode izrādījās nestradā un viņi nespēja saprast,kas par lietu.Kāds attaisnojās,bet kads klusēja ar pašparliecinatu ģimi,kāds klusēja izjūtot savu bezpalīdzību.Pēc diviem neveiksmīgiem treniņiem un izdarītu lielu analītisko darbu,es saku manīt,ka mēs vairs nespēlējam viens ar otru,spēli kurš ir gudraks,krutaks,bet meklejam patiesību.Acīs mums kveloja vēlēšanas izspiest maksimums informaciju vienam no otra,priekš katra no mums.Protams rakstura īpašibas,mentalitate dzīves uztveršana sākuma mums traucēja,bet ar katru nakamo dienu mes aizvien labak sakam uztvert viens otru.Komandas sadarbība bija labaka mana īsaja fīder sporta pieredzē,esmu ļoti pateicīgs komandas kapteinim,palīgiem,biedriem par šo pieredzi,meklējot patiesību Beļģu brekšu copē.Paldies draugi,tā bija labākā macība manā makšķernieka mūzā.

Paldies palīgiem

Uzvara nav iespējama bez pieredzējošiem palīgiem.Uz otro pasaules čempionātu bez septiņiem izlases sportistiem,līdzi devās vēl četri palīgi,ne pēdējie cilvēki krievijas fīder sportā:ģimenes pāris Paša un Svetlana Gorelovi,Maksims Majorovs un Dmitrijs Gvozģevs.Šie jaukie cilvēki nolēma pilnīgi brīvprātīgi mums palīdzēt.Ziedojot laiku un naudu viņi devās uz Beļģiju palīdzēt izcīnīt musu komandai uzvaru.Es domāju šo cilvēku pašatdeve kļuva par saistošo elementu komandas saliedētībā un ļāva mums pēdējā sacensību dienā pa īstam parādīt realo krievijas izlases spēku čempionatā.Pēc savas pieredzes zinu - cik nepateicīgs ir palīga darbs.Treneris palīgam dod r'ikojumus,kādai komandai sekot,skatīties piemēram kā startam sagatavojās angļi,kādu barību izvēlās Beļģu izlase,nofotografēt kādu sistēmu izmanto Ungāri,kāds pārmetienu algoritms ir Itāļiem.Šādi palīgi faktiski ir katrai izlasei,tie seko ar binokļiem,fotografē,pieraksta katru noderīgo informāciju,seko gandrīz katram sportistam kurš ir noķēris kādu zivtiņu.Seko katram sektoram,krāj un apkopo visus rezultatus,vēlak visu informaciju nodod savai izlasei.Ja nebūtu palīgu mēs nekad neuzzinātu,kā pareizi jauzsēdina ēsma Holandiešu stilā,kā pareizi nogremdēt auklu un noņemt slodzi no spices pēc iemetiena,nezinātu ar kadām barībām strādā angļu un vācu sportisti.Palīgi vajadzības gadījumā var pozitīvi uzlabot garastāvokli,atbalstīt grūtā brīdī,pateikt kādi rezultāti ir zonā,kurš ir līderis un ko viņš dara taktikas un tehnikas ziņā.Es no visas sirds esmu pateicīgs šiem cilvēkiem,par atbalstu un laicīgi nepieciešamās informācijas nodošanu no trenera.Liels paldies maniem atbalstītājiem kompānijai "Москанелла",bez viņiem es nebūtu ticis līdz atlases turnīram un uz pasaules čempionātu.Vēl esmu pateicīgs kompānijai "Альбарелла" un internet - potālam www.heverest.ru par ticību man,ka profesionālam sportistam.
Paldies visiem,kas mūs atbalstīja,faktiski katru dienu saņēmu daudz SMS,no līdzjutējiem,no visdažādākiem valsts reģioniem,tas mums deva papildus stimulu cīnīties šajā pasaules čempionāta.
Neskatotie uz ne visai labo krievijas izlases sniegumu šajā čempionātā.Krievija vienalga paliks vēsturē pirmie pasaules čempioni fīderī.Makšķerēiet ar fīderi,tas padara cilvēkus labakus.Un tiekamies pie ūdeņiem!

raksta autors Aleksejs Fadjejevs,žurnāls "Рыбачьте с нами" 12.2012.

Viena no manām mīļākajām sistēmam,manuprāt pati jūtīgākā un tanī pašā laikā vienkāršakā.
Sienu parasti uz pamatauklas,pārsvarā gan uz šoklīdera.Man ne visai patīk izmantot sistēmās daudz,dažādus sīkumu,ka piemēram griezuļus un sakabes.Jo māzāk savienojumu,jo labāk!

bija  gadījums,vienā no nelielajiem komercdīķiem,jamet bija uz pretējo krastu,zem stāvas krasta līnijas.noķet neko nespēju,bet stulbākais bija tas,ka zivs klādbutne bija manāma - sitieni pa ēsmu,auklas aizķeršana ļava to noprast.bet cope kuru varētu realizēt nesekoja!Ēsma bija parasta pellete 8mm uz mata.nolēmu to mainīt pret 6mm pelleti no tā paša ražotāja.Cope sekoja nākamajā iemetienā.Sākumā likas ,ka tā ir tikai veiksme,bet pārejot uz 8mm pelleti,vēlak atgriežoties uz 6mm pelleti ļāva saprast ,ka tā ir likumsakarība.Vairs nebija šaubu par to uz ko jaturpina copēt.Bija skaidrs,ka zivs ūdenskrātuvē nav daudz un ēdamā tai pilnīgi pietiek lai neliktos ne zinis par super-gardo kumosu,ēda tik daudz cik nepieciešams.Barības sastāvā nebija pelletes 8mm,turklāt sīkā frakcija bija pārpilnam,tas zivij lika ņemt to kas pieejams.
Tas mūs noved uz pārdomām par ēsmas variācijām,katru copi ir jāmeklē optimālais variants.tad lūk būs superīgākās sešas ēsmas,tās kuras visvairāk izmanto Stīvs Ringers.

Miruši mušu  kāpuri
Tā bija viena no pirmajām ēsmam ko izmantoju uz Method,ši ēsma pārdzīvoja daudz izmēģinājumus un ne reizi vien ir sevi attaisnojusi copē.Kau arī tagad tā nav tik populāra,kā agrāk.
Pa šiem gadiem esmu nonācis pie secinājuma,ja cope ir smaga,sarežģīta tad nav labākas ēsmas,kā viens miris,sarkanais muškāpurs uzlikts uz āķa.Ideāla variāntā uzsēdināts uz 18 numura āķi.
Mana teorija ir sekojoša:ja zivs udenstilpnē nav daudz un uz copes punkta nav dzīvbarības(konkurences),zivs pirmāmkārtām ēdis ēsmu.Tāpēc vienam muškāpuram ir lielākas izredzes nonākt zivs mutē.Muškāpura tonis lai paliek jūsu izvēlē,bet manuprāt sarkanā krāsa zivij patiks labāk,kaut gan pats ņemu līdz dažādu krasu muškāpurus.

Kā pareizi sagatavot muškāpurus copei

Daži makšķernieki vienkārši uzlej verdošu ūdeni virsū sarkaniem muš kāpuriem,bet tas bieži vien padara tos bālus.Es daru tā - ieberu nepieciešamo daudzumu baribas traukā,uzleju auksto ūdeni tik daudz,lai tas knapi pārklātu muškāpurus.Pēc tam pakāpenisk leju klāt verdošu ūdeni,lēnām pārmaisot,sekoju līdzi,lai muškāpuri nepārvāritos,līdz bridim kad tie pārstās kustēties.Tad viņi nepārvārīsies un saglabās savu sarkano toni.Noleju ūdeni un safasēju hermētiskos maisiņos vai kastītēs un ņemu līdz uz copi.

Šķiņķa gabaliņi

Tā ir ēsma pie kuras esmu nonācis pēdējos gados makšķerējot ar Method.Nezinu kāpec,bet 8mm šķiņķa gabaliņi uzlaboja copi.Vairākkārt ir bijis kad makšķerē uz kādu vienu ēsmu,bet copes izsīkst.Tad uzliec šķiņķa gabaliņu un copes atjaunojās.
Tā pat šķiņķa gabaliņu izmantošana pozitīvi ietekmē vidējo zivs lielumu.Atceroties copi kādā populārā komercdīķi,secināju,ka tie kas izmantoja šķiņķa gabaliņus ēsma ķera lielākus ekzemplārus,nekā tie kas copēja piemēram uz pinkām.Atceroties par to gadījumu,es tagad dodu priekšroku šķiņķa gabaliņam uz mata sistēmas ar āķi №14 GURU QM1.

Mīkstā pelete

Mīksta pelete - ir vēl viena lieliska ēsma copejot ar Method.Pārsvara dēļ sava viegluma un mīkstas struktūras.Viņas ir vieglas un kad zivs barojas,divas peletes uz mata sistēmas ar aķi №14 GURU QM1,daudz vieglāk nonak karpas mutē,nekā cietākas peletes,granulas.Lai katru reizi copē nebūtu jasagatavo peletes,es līdz vadāju 6mm peletes no Dynamite Baits.Es ticu,ka peletes un barība vienā krasā dod vairāk copes.Es izmantoju sekojošas peletes: Swim Stim Natural - naturāla krasā,Source – sarkanas un Green Swim Stim – zaļas.Tas dod man trīs krasu variācijas,pēc kurām pagatavot barības maisījumu.

6мм/8мм parastās peletes.

Es izmantoju 6mm un 8mm parastās peletes ar mata sistēmu un gumijas bandažu uz āķi №14-16.Dažadās udenstilpnēs zivīm ir atšķirīga gaume - vienā vieta labi copē uz 6mm,cita uz 8mm peletēm.Krāsu arī izvelos pēc izmantojamās barības toņa.Tas ir sevišķi svarīgi copējot uzmanīgu zivi komercdīķos.Vēl no plussiem var minēt cieto peletes struktūru.Tas liek neuztraukties par to,ka sīkzivis noēdis peleti,pirms pienaks lielakas zivis.

8mm boilas.

Visa šā gada garumā 8mm boilas Ringers White Shellfish ar āķi №14-16,bija nummur viens manā arsenālā.Es to saistu ar to,ka boila baltā krāsā ir labi pamanama ūdenī uz grunts.Es makšķerēju ar Method,izmantojot barības maisījumu Ringers Red un 1mm peletes,granulas no Swim Stim Natural un Dynamite Baits.Galējs barības sajaukuma tonis bija spilgti sarkans un balta boila uz barības fona izskatījas vienkārši fantastiski!Kad zivs tuvojas barības galdam,tad pirmais kas nonāk viņas redzeslokā ir balta boila.Kā man liekas,kā minimums tas zivī izraisa interesi.Tādēļ balta boila man ir pirmajā vietā,bet tikai tādā gadījumā,ja copes vietā ir daudz zivis un ir liela barības konkurence.
Savukārt ja zivij ir laiks lēnam baroties,viņa drīzak var nobīties,vai arī vienkārši ignorēt boilu.Bet ja tomēr uz barības galda ir zivis,konkurence par barību,tad visdrīzāk zivs pirmamkārt velesies uzēst tieši boilu.Tā pat ir ieteicams pie sevis turēt sarkanas un dzeltenas boilas,jo vienmēr pastāv dažādi copes varianti.

Pasta

Vie no copes reizēm bij tāds atgadījums,es biju izmēģinājis visas iespējamās ēsmas,bet rezultātā nekas nelīdzēja.Bet zivs bija,to varēja manīt pēc minimālam spices kustībām.Beigu beigās es izveidoju no Method barības pārpalikumiem pastu,aplipināju ar to boilu un ielipināju parastā Method barībā.Pēc iemetiena sāka paradīties daudz pamanāmākas copes,bet piecirst es nespēju - likās,ka zivij patīk tikai barība,bet ne boila.Nācās to nomainīt uz parastu 8mm peleti un apsm€r€t to ar pastu.Tas deva rezultātu.Matu sistēmai izmantoju āķi №12 GURU QM1.Nākamajā copē ja ir manāma zivs klātbūtna,bet viņa nevēlās ēst piedāvāto kumosu,mēģiniet no savas Method barības vai peletsiem izgatavot pastu.iespējams tas varēs jūs patīkami pārsteigt.
Cik jums zināms makšķerējot ar Method copes mērķis ir likt zivij ēst piedāvāto barību un kopā ar to ēsmu. Tādēļ ēsma arī tiek paslēpta barībā.Atstājot ēsmu arpus barības,pat uz dažiem centimetriem no tās,jūs riskējat samazināt rezultatīvo copju daudzumu.Tas ir neticami,bet ēsma var atrasties pat 5cm attālumā no barības un palikt neskarta.Manuprāt tas var notikt dēļ augsta atmosfēras spiediena un vietās kur zivis ir pazīstama ar Method barotavām.

Знакомая картина: один рыболов делает подсечки одну за другой, вытаскивая очередные трофеи, а вокруг сидят его коллеги без клёва, и искоса поглядывают. Один раз, другой, третий...
Наконец один сосед не выдерживает и подходит. Спрашивает о наживке, прикормке, номере крючков и еще о чем то, что могло вызвать такую разницу в клёве. Подходит другой. И тут выяснятся, что тот ловит на примерно такие же снасти, и совсем такого же навозного червя. Тогда все дружно говорят: у него просто место удачное, рыбное.
Да, оно так есть. Действительно рыба, перемещаясь в поисках корма, следует излюбленными маршрутами, тропами если хотите.

Останавливается на излюбленных местах, подводных полянах, переходит в поисках пищи дальше. Держится тех мест , где повышена концентрация корма. Такие места, как правило, привязаны к рельефу дна, предпочитает рыба например бровку или яму. И с течением времени меняются редко. Как же найти рыболову бровку или яму?

Используя главное оружие фидера – кормушку, мы можем накрыть стол для рыбы в любом месте на расстоянии заброса. Но понятно, что если это место совпадет с наиболее посещаемыми рыбой участками, то вероятность удачной рыбалки возрастет на порядок.
Много лет назад, когда только учился рыбной ловли, старался ловить на визуально-перспективных местах. Они описаны в любой рыболовной литературе: места выше и ниже перекатов, ямы, топляки, обрывы…

Но в то время и снасти были другие и рыба сговорчивей. А сейчас рыба стала хитрей и изворотливей, но и рыбак много чему научился, и взял за правило. А правило такое, или даже уже аксиома: изучи дно, а потом прикармливай и лови. Особенно это касается донной ловли, и как следствие ловли на фидер.

Итак, мы на водоеме. Если это река, то само русло, форма берега, поверхность течения подсказывает нам перспективные места для ловли. Например, завихрения воды, образующие на течении заметную полосу, вызваны перекатом. Значит выше и ниже переката есть участки с ямами и мелководьем. Исследуя джиговой проводкой эти районы, можно детально представить себе рельеф дна.

Поиск бровки.

Ну это хорошо когда в нашем распоряжении большой участок берега. В условиях сильного прессинга рыболовов, выбирать особо не приходится. Как правило «хорошие» места не пустуют, или даже передаются как на эстафете. Но и в таких условиях, когда место для лова не выбирается, если человек умеет «прощупывать» дно, то он не будет ловить вслепую.

Самый простой способ найти интересные места – это медленная проводка груза по дну.

Берем грузик (лучше типа «капля»), забрасываем, ждем пока он достигнет дна и начинаем медленную подводку. Лучше даже отводить фидер в сторону, прислушиваясь к движению груза по дну, потом подматываем шнур, и опять проводка фидером.

При использовании плетеного шнура, достигается очень хорошая чувствительность, и к фидеру доносятся все препятствия встреченные на дне, например бровка или край ямы. Проводку надо делать плавно, без рывков. При попадание на бровку или край ямы, чувствуется немалое сопротивление, при прохождении через ракушки – тряска. Со временем можно тонко научится распознавать все эти нюансы, и определить интересное место на дне будет все легче.

Как только вы определились с местом для закормки, остановите подмотку, и установите фидер на подставки в удобном для вас месте. Сделайте необходимую натяжку и зафиксируйте банковскую резинку в клипсе. Теперь с фиксированной дальностью и видя направление заброса, вы сможете доставлять прикорм в одно и тоже место. Этот метод очень хорош для стоячей воды или со слабым течением.

Кто увлекался ловлей хищника на спиннинг, тот знает «джиговую» проводку или как её называют простукивание дна. Ее также можно использовать для изучения рельефа дна, чтобы найти бровку или яму.

Берем все тот же груз, и начинаем простукивать дно. Забрасываем, ждем когда груз упадет, делаем три-четыре оборота ручкой катушки, ждем пока груз опять упадет, и считаем время этого промежутка (время от остановки подмотки до падения груза). Если это время постоянно, значит и глубина идет постоянная, если увеличивается, значит и глубина увеличивается, и наоборот.

Так шагая по дну, на ощупь, мы можем определить эти самые бровки, колонии ракушек, ямки, топляки…, вообще все, что так нравится нашей рыбе. Найдя «нужное» место, как и в предыдущем варианте, фиксируем плетенку, и начинаем прикармливать.
Начало прикормки делаем форсировано. Забиваем кормушку рассыпчатой смесью без наполнителя, и делаем пять забросов без крючка. На дне, например по ходу бровки, быстро создается облако мути. И после этого ловим как обычно.

Главное не лениться более тщательно подойти именно к изучению дна. Затраченное время с лихвой окупится. Вы будете знать куда забрасываете, и что вообще происходит на дне. Изучение дна, поможет найти бровку или яму. И это обычная практика в современной рыбной ловле.

Источник  feederist.ru

Эксперт программы Алексей Фадеев расскажет о том как правильно отрабатывать навыки командной ловли во время самой обычной рыбалки выходного дня.

Мастеркласс по фидерной ловле - Думчев Андрей
Мероприятие подготовлено Фидер-клуб Волгоград

В рамках мастер-класса, проходившего 6 мая на вдхр. Дрозды, Александр Волков продемонстрировал изготовление шок-лидера для фидерной оснастки.